Eksperimentālā skaidrojošā vārdnīca III

Viņš ir pilns riekstiņu, seimušku, kalmāru, šašlika, bamšļu, balonu, torpēdu un dziļbumbu. Viņam ir četras krūtis, nomācoši cirkšņi, un viņa abiem zodiem arī garšo alus. Ja viņš sauļojas, no satelīta izskatās, ka Zemei ir neglīta pumpa. Cik labi, ka viņš sauļojas diezgan reti.

Autobusā viņam vajag pusotru sēdvietu sev, savai pakaļai un saviem uzskatiem un vēl vienu – lai nerastos sviedru kondensāts. Viņš elso divreiz vairāk kā vecs hokejists un divreiz seklāk kā līķis. Viņš nepīpē nevis dēļ savas elpas, bet tāpēc, ka tā laikā var notiesāt pusi desas. Un otru pusi var notiesāt tad, kad smēķētāji parasti tiesā pirmo.

Viņš māk ēst vistiņu un nolaizīt pirkstiņus. Viņš dzer no bamšļa, balona, torpēdas vai dziļbumbas, un viņam nekad nav cauras lūpas. Viņš nepērk šokolādes batoniņus, jo no tiem nevar attēsties un tos nevar pieēst pie alus. Viņš pērk čipsus, jo tie lieliski der pie hokeja. Dažreiz liekas, ka viņam ir paka katram periodam. Dažreiz pat, ka katram iemetienam.

Ģimenē viņu sauc par labāko tēti, darbā par sirsnīgāko cilvēku, bērēs par lielāko nelaiķi. Jo viņš ir tik ļoti aizņemts ar savu ēstgribu, ka neņem vērā citu bēdīgos skatienus. Ja tie būtu ēdami, viņš no šiem skatieniem pagatavotu viltoto zaķīti.

Atliek vien nobrīnīties, kā šis Buberts spēj aizsniegt sev krāniņu.

Buberts – lietv.; arī īpašvārds.

2012.gada 8.maijs, Rīga