otrdiena, 2012. gada 24. aprīlis

Eksperimentālā skaidrojošā vārdnīca II


Viņš visu tur savos grožos.
Viņš neklausās citos, jo zina labāk. Viņš ienāk telpā un iejaucas. Ja lietas nav pietiekami skaidras, viņa vārds izsauc tīrību. Viņš ir pilsoņu pilsonis, jo visam jābūt kā no grāmatas.
Ja būs jādodas karā, viņš dosies. Ja jāpakar nodevīgs draugs, pakārs. Ja jānosit čūska, jāiestāda koks, jāuzceļ māja un jālolo dēls, nav divu domu – sitīs, stādīs, cels un lolos. Jo viņš tic likumam, tradīcijai un tikumam, jo viņa vārds ir likums, tradīcija un tikums.

Viņš tic mīlestībai kā pienākumam, viņš mīlējas vienreiz pēc kāzām, nelasa grāmatas, bet satversmi, vienatnē neiziet publiski. Viņš tic kopīgam mērķim un ideoloģijas tīrībai. Viņš ceļ pašapziņu, mācoties no kļūdām, viņš ceļ reputāciju, ejot uz operu, sēžot parterī un kožot lūpā.
Bet viņš netic ne cilvēkam, ne dievam, ne sev. Jo visi pieļauj kļūdas. Viņš netic savai sievai un neļauj tai lieki runāt. Viņš netic savam dēlam, kad tas rāda vienīgo trijnieku gadā un saka, ka todien bijis ļoti slims. Viņš ir taisns tēvs - per ar siksnu un glauda ar jaunām drēbēm. Viņš ir vīrs un vārds. Viņš ciena savu māti, bet ienīst savu tēvu. Par pēdējo viņš iemauc balto, par pirmo iebauda brendiju.
Savu dēlu viņš grib aprīt kā Krons gribēja aprīt Zevu, jo baidās tā jaunības. Viņš nosaka draugiem izklaides, padotajiem dienas kārtību un ģimenei nakts komandantstundu. Ar nezināmo “y” viņš izteic sevi, ar “x” - karjeru. Viņa mīļākas grafiks ir x=y2.
Viņš neredz vārgumu, nepārredz gara brīvību un neieredz miesas nepareizību. Viņš izkaļ sev iekšas no dzelzs un sirdi no titāna. Viņš novērtē divas rokas, kas aug no pleciem un divas kājas, kas aug no gurniem. Viņš nosoda kājas, kas aug no padusēm, bet naktīs ar sevi paslepus cīnās, jo nespēj tās nenovērtēt.
Viņš atnāk mājās un galdā grib redzēt tauku zupu vai sausus kartupeļus. Viņš apēd šķiņķi un asari, viņš kliedz par lasi un klimpām. Viņš nemīl saldumus un neatceras bērnību. Viņš mīl ķiplokus un labu veselību, ar viņa genofondu apkaros vēzi.
Un viņš vienmēr paliks tāds pavisam taisns. Pārāk žņaugs.

Žņaugs – īp.vārds.
2012.gada 23.aprīlis, Rīga

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru