Reinis Pētersons, ilustrators un reizēm arī animators, Lielajam
Kristapam šogad ir nominēts trīs reizes – kā labākā debija, labākais
animācijas filmas režisors (abas nominācijas par filmu “Ursus”) un
labākais animācijas mākslinieks (“Kā lupatiņi mazgājās”). Lielā Kristapa
filmu skate notiks no 10. līdz 15. aprīlim. Savukārt “Zelta Ābelei”,
kas tiks pasniegta 11. aprīlī, šogad nominētas Reiņa ilustrētās grāmatas
“Mufa” un “Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es”. Neraugoties uz to,
viņš, sēžot klusajā un mājīgajā “AtomArt” studijā, blakus “Liels un
Mazs” izdevniecībai, atzīst, ka visu cenšas uztvert mierīgi.
Lielais Kristaps
Kristapam nominēts esmu pirmo reizi, un ir mazliet kauns, ka tikai
šogad arī pirmo reizi to apmeklēšu klātienē. Lielajā Kristapā var
koncentrēti apskatīt kopā visu to, kas pēdējos gados tapis Latvijas
kino. Redzēt visu kontekstā. Citreiz saka, ka Latvijas kino nekas
nenotiek, taču, aizejot uz Kristapu, kļūst skaidrs, ka notiek gan.
Lāči
Pirms daudziem gadiem biju ieguvis rezidences iespēju videomākslā
Diseldorfā. Tā kā darbnīcas formāts bija brīvs, nolēmu iemēģināt roku
animācijā, ko sen jau biju gribējis. Uztaisīju īsu filmiņu bez kādas
tehniskās bāzes vai standartiem, neko nezinot ne par animācijas tehniku,
ne teoriju. Viss tika darīts intuitīvi, un, tā taustoties, tapa desmit
sekunžu fragments ogles tehnikā par lāci – cirkus motociklistu. “Ursus”
galvenais tēls ir lācis, iespējams, tālab, ka cirkū viņi tiek daļēji
antropomorfizēti, proti, lāčiem liek darīt tādas cilvēciskas lietas kā
braukt ar motociklu vai stāvēt uz divām kājām. “Ursus” pasaulē lācis tā
kā ir un reizē arī nav cilvēks, un ir interesanti, kā abas šīs viņa
dabas sadzīvo. No tā arī izriet viņa attieksme pret to, ko viņš dara un
kā vada dzīvi.
Kadrs no animāciju filmas “Ursus”
Atgriežoties Latvijā, pagāja vēl kāds prāvs laiks, līdz vienā brīdī
nolēmu mainīt darbošanos reklāmā pret ko sirdij tuvāku. Nedaudz pazinu
Edmundu Jansonu no animācijas filmu studijas “AtomArt”, tāpēc devos ar
viņu aprunāties par iespēju strādāt šajā jomā. Tobrīd studijā ritēja
darbs pie animācijas filmas “Pavasaris Vārnu ielā” pabeigšanas, kam
uzreiz pieslēdzos, un tā arī bija pirmā reālā prakse. Kad filma tika
pabeigta, sākās darbs pie nākošās studijas filmas, kam par pamatu tika
ņemts Diseldorfā tapušais desmit sekunžu gabaliņš par lāci, un,
pateicoties Nacionālā Kinocentra un Valsts Kultūrkapitāla fonda
atbalstam, no tā arī tika radīts tas, kas šobrīd ir filma “Ursus”.
Ogle
“Ursus” pilnveidošanā tika saglabāts filmiņas sākotnējais materiāls –
ogle uz papīra. Bija vēlme izvairīties no acīmredzamām digitālās
pasaules lietām, kas gan piedāvā ērtākas un ātrākas veidošanas metodes,
tomēr vizuāli uzspiež savu zīmogu. Protams, procesā izmantojām datoru,
gan skenējot zīmējumus, gan montējot tos kopā, tomēr pati animācija tika
radīta klasiski – ar ogli uz papīra. No vienas puses ogle ir
nepakļāvīga – tā birst un smērē, bet tajā pašā laikā ar to ir
interesanti darboties: piemēram, strādājot pie “Ursus” fonu animācijām,
tai klāt tika bērts ohras pulveris un skaidas, tādējādi radot dažādas
faktūras. Ogles zīmējums ir īsts un dzīvs, un tā ir liela vērtība.
Kadrs no animāciju filmas “Ursus”
Digitālā zīmēšana
Visas manis veidotās grāmatu ilustrācijas ir tapušas digitāli.
Digitālais zīmēšanas mēdijs piedāvā savas priekšrocības, piemēram, ir
iespējams saglabāt dažādas darba versijas, un, zīmējot ar virtuālām
krāsām, protams, izpaliek žāvēšanas process, nav arī kam notecēt.
Turklāt, darbojoties profesionāli, laiks vienmēr ir no svara, un, ja
ļoti ātri vajag kaut ko izdarīt, zīmēt digitāli ir daudz parocīgāk.
Manuprāt, nav īsti godīgas tās situācijas, kad, uzzinot, ka kāds mans
darbs nav zīmēts ar īstu zīmuli, bet digitāli, cilvēks kļūst vīlies un
skumjš, tā it kā es viņu būtu ļauni piemānījis, lai arī pirms tam viss
bija licies labi. Man jau liekas, ka digitāli gleznot arī ir gleznot –
tie ir tie paši principi, vienīgā atšķirība ir tā, ka nav īstu krāsu.
Tāpat tas notiek ar roku uz plaknes. Tomēr nez kāpēc daudziem pret to ir
aizspriedumi. Vai tad nav vienalga, ar ko tiek zīmēts.
Bērni
Bērni ir baigi foršie! Kam ir, tie to zina. Tas, ka šobrīd manu darbu
galvenā mērķauditorija ir tieši bērni, lielā mērā ir saistīts ar
grāmatu izdevniecību “Liels un Mazs”, ar ko man ir lieliska un ilggadēja
sadarbība, jo viņu izdotās grāmatas pamatā ir domātas tieši bērniem un
jauniešiem. Protams, man nebūtu iebildumu ilustrēt arī kādu grāmatu
pieaugušajiem, tomēr saprotams, ka bildes jau pārsvarā ir tikai bērnu
grāmatām.
Kadrs no animāciju filmas “Ursus”
Animācija Latvijā un pasaulē
Ja tu jautā, kas latviešu animāciju dara atšķirīgu, tad es teiktu, ka
runa nav par latvietību, bet gan par cilvēkiem, kas ar to nodarbojas.
Nav jau nekāda vienojoša domāšanas virziena, izteiktas tradīcijas vai
vizuālā piegājiena, lai varētu runāt par latviešu skolu. Lielākā
atšķirība no animācijas lielvalstīm ir tā, ka šeit tu esi viens no
pārdesmit cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, un nevis viens no vairākiem
tūkstošiem. Līdz ar to ir cita konteksta izpratne, un lielvalstīs ir
vairāk jācenšas lai izsistos, arī panākumi ir grūtāk sasniedzami. Bet
tajā pašā laikā, ja ir daudz kolēģu, tad ir daudz vairāk iedvesmas un
ideju apmaiņas.
Slodze
Pēdējā laikā manas brīvdienas diezgan bieži ir arī darba dienas.
Gribētos jau gan censties nepārstrādāties, bet gribās arī mēneša beigās
apmaksāt rēķinus. Reizēm viss nav tik vienkārši. Toties daudz kas ir
padarīts, un tas to mazliet atsver.
Reinis Pētersons un “Kuš”
Tas ir vēl viens lielisks projekts, kurā man ir bijis liels prieks
piedalīties, un ar “kušu” es joprojām uzturu ciešu kontaktu. Reizēm mani
aicina piedalīties, reizēm man tam tiešām arī ir laiks, bet katrā ziņā
es zinu, ka Dāvids [komiksu žurnāla “kuš” redaktors Dāvids Šilters –
·E] vienmēr atradīs lieliskus autorus, ko publicēt.
Intervijas
Viena lieta ir parunāt tāpat vien, bet, ja tas tiek pierakstīts un
publicēts, tad tam uzreiz tiek piešķirts tāds kā svarīgums, uz kuru
sarunā es nemaz nepretendēju, tāpēc no intervijām parasti cenšos
izvairīties.
Filmas “Ursus” mājaslapa: atomart.lv/ursus
(c) Arterritory.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru