Gribas kliegt - šis ir tikai vienreiz gadā! Bet izrādās - tomēr divreiz. Divus vakarus trīssimt sešdesmit piecās dienās, daudzsološie Valters Sīlis (LV) un Carl Alm (FIN), iespējams, neapzināti apvieno alternatīvā tūrisma labākās un ērtākās tradīcijas Rīgas ielās ar nedaudz sirreālu performanci. Un, sākot no "Dirty Deal Teatro", ved jūs uz patiešām aklu randiņu pilsētā. Iemīlēšanās garantēta!
“Franču situacionisti definēja psihoģeogrāfiju kā “apzināti vai neapzināti organizētas ģeogrāfiskās vides ietekmes izpēti uz cilvēku emocijām un uzvedību”. Viņu piedāvātais paņēmiens dérive (slīdēšana, sekošana straumei – franču val.) - ātrs gājiens cauri dažādām pilsētas daļām, bez īpaša mērķa, bet apzinoties to atšķirīgo ietekmi – bija vērsts uz manipulācijas atsegšanu, kas ietverta kontrolētā, nosacījumu regulētā vidē.” (Psychogeographic Guide of Riga #63A, September 2003; LMC)
Tomēr kā oficiālais iemesls šīs izrādes-performances tapšanai ir minēta vēlme “izmēģināt tūrista lomu pašam savā pilsētā”, kur gida lomu ir uzņēmies Karls Alms. Jāpiezīmē viens no svarīgākajiem efektiem – Alms Rīgā kopā ir pabijis vien nepilnu nedēļu, tāpēc ir jārēķinās ar stāstījumu neatbilstību patiesībai. Taču tas nebūt nav galvenais – stāsta bruģis, māju rokturi, ektravaganti pagalmi, lielveikali un mēs paši, kaut nedaudz apzinoties savas pilsētas, valsts un personīgo vēsturi.
Lai gan vietas ir neparedzamas un stāsti, kas tiek dalīti ar klausītājiem, ir “nedaudz safabricēti”, daļa nopietnas patiesības izrādē ir. Sekojot Valtera Sīļa un Karla Alma dialogam un diskusijai savā starpā un ar klausītāju, somu viesis pastāsta necerēti daudz par mūsu attālu kaimiņu zemes tradīcijām un sadzīves problēmām. Tās tiek izsijātas un pēcāk sakausētas ar viņam nezināmo Rīgas vidi, Maskavas priekšpilsētu, staciju un centrālo rajonu. Izrādās – gandrīz ideālu maršrutu, par kuru parasts mirstīgais tūrists varētu vien sapņot. Jo tā, lai gan nedaudz atbaidoša, tomēr ir neviltotā, īstā Rīga.
Lūk, cauri “Maskačkai” ar stāstiem par “pilsētas vecāko sienu”, fikciju par neveiksmīgu rakstnieku un to, kāpēc pēc somu domām visi zviedru vīrieši ir homoseksuāli. Ar Somijas hokeja “himnas” dziedāšanu uz zviedru bruģakmeņiem ap vācu luterāņu baznīcu Latvijā ielā. Holokausta piemiņas vietu palielināšanu un Londonas zombiju sāgas “28 days later” samazināšanu, lai iekļautos pamestā stāvvietā.
“Aklais randiņš ar pilsētu” ir bez maz vai ideāls piemērs dérive idejai. Tas būtu mazākais, ja katrs varētu ieraudzīt Rīgu pats savām acīm, veidot pats savu, “subjektīvu, konkrētā situācijā balstītu pieredzi, kuru nav iespējams notvert un parakstīt ceļvedī.” (Emīls Rode; iepriekš minētais avots; 2003) Bet, kad līdzi nācējam, tūristam, ceļotājam, skatītājam, sauciet kā gribat, rodas iespēja dalīties savā vēsturē un piedzīvojumos, ietekmēt notiekošo, dot zaļo gaismu kādam nezināmam pagalmam un gandrīz vienmēr ņemt dalību priekšnesumā, pie reizes tomēr izbaudot tūres burvību... Tad liekas pilnīgi neticami, kā tik daudzu alternatīvā tūrisma aktīvistu sapnis radīt pastaigu kā rafinētu performanci vai ielas teātri šeit nācis apskaužami viegli.
Centrālā stacija nāk ar savu “flašmobu”, somu “stockmann” beidzot kļūst par izklaides centru vārda vistiešākajā nozīmē, Rīga atkal piedzīvo “septiņus treknus gadus” un vēlreiz kļūst par mazo Parīzi. Beigu beigās, Alms ar Sīli pat pārsteidz vairākus līdznācējus, atklājot nezināmu knifu pat rūdītākajiem Rīgas “pavedinātājiem” un pētītājiem.
“Aklais Randiņš pa pilsētu” ir pusotra stunda ironijas, sacensību, piedalīšanās un dalīšanās. Tā ir pusotra stunda melu un apskaužamas patiesības tajos. Un, visbeidzot, tie ir latvieši, par kuriem mums pašiem ir nepareizs mīts – mēs neesam atsaucīgi, draudzīgi vai kaut kā tā. Izrādās, mēs varētu būt lieliski tūristi, aktieri un beigās šķiet - esam daudz saprotošāki, mīļāki un aktīvāki nekā mums liktos.
Augusta beigās Valters Sīlis dosies “svētceļojumā” uz Vaasu Somijā, lai iejustos tajā pašā psihoģeogrāfijas eksperimenta lomā kā Karls Alms šeit, Rīgā. Festivāla “Night of Arts 2011” ietvaros abi jokupēteri radīs līdzīga rakstura pastaigu pilsētā un, diemžēl, Latvijā ar to pašu atgriezīsies vien kaut kad nākamgad. Kā jau paredzēts divas dienas iekš tām trīssimt sešdesmit piecām. Tāpēc, kad mēdijos parādīsies informācija piedalīties šajā burvīgajā, jokainajā un reizē patiesi nopietnajā, sentimentālajā, pat sērīgajā piedzīvojumā, būtu grēks nepiedalīties. Turiet īkškus un zondējiet “Aklais randiņš pa pilsētu” un "Dirty Deal Teatro" komandu, lai viņi iziet ielās nu jau trīs reizes!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru