Pirms diviem gadiem austrāliešu bītbokseris un
ielu pavēlnieks Dub FX ieradās Talsos, lai sniegtu pirmo koncertu
Baltijas reģionā un tieši tāpat kā šogad, 8.aprīlī viņu iesildīja
"PeR". Pāris dienas vēlāk Bendžamins Stanfords (Benjamin Stanford) jau
uzstājās Lietuvas elektro mūzikas festivālā "Tundra". 2011. gadā Dub
FX, jau ārkārtīgi atzinīgi novērtēts, atgriežas Latvijā kā
superszvaigzne. Un pamatoti.
Ja dosieties uz "Google Translate" aplikāciju un abos valodu
lodziņos ierakstīsiet "German", tad teksts "pv zk pv pv zk pv zk kz zk
pv pv pv zk pv zk zk pzk pzk pvzkpkzvpvzk kkkkkk bsch" noklausoties
skanēs kā viegls beatbox piemērs. Šāda rakstīšana ir nepieklājīgi
viegla, bet daudziem reizē neiespējami izpildāma dzīvajā. Tomēr
Stanfords jeb Dub FX uzspļauj jebkādiem transleiteriem, ansambļiem vai
mēles mežģu barjerām. Jau pāris gadus klejojošie "You Tube" video un
viņa paša sniegtie paskaidrojumi "kas un kā" parāda daudz vairāk nekā
kāda stāstītais. Vēl pie tam Dub FX visu rada uz vietas – uz ielas vai
skatuves, un tas skan vairāk nekā iespaidīgi.
Par to, cik iespaidīgi 8.aprīlī likās viņa iesildītāji "Per",
zinātnieki vēl strīdas. Jāteic vien tas, ka iesākums ar tīro bītboksu
bija labāks nekā vidus ar jaunām dziesmām un rimeikiem (no "Lupe
Fiasco", "Black Eyed Peas", "Kings of Leon" un "Real 2 Real") un beigas
ar viņu pašu topu skaņdarbiem ("Līdzsvarā" un "Bum"). Tomēr ikreiz kaut
kas nogāja greizi. Iespējams, vainojams uztraukums, uzstājoties pirms
pārāk augstas latiņas, varbūt vēl nepietiekošā profesionalitāte, vecums,
vai arī jaunais dalībnieks Arturas Burke nav iejuties līdz galam. Tomēr
visplašākās vecuma amplitūdas pūlis ir sanācis un sastūmies kopā vai
ieņēmis vietu rindā pie kāda šķidruma. Uzdevums izpildīts.
Dub FX jau kādu laiku uz skatuves nav viens. Viņu pavada
dzīvesbiedrene Flower Fairy (Shoshana Sadia), kuru varētu uzskatīt par
M.I.A. un "Die Antwoord" dalībnieces Jolandi sakrustojumu. Viņa mūziķim
sekojusi jau ilgu laiku, nodarbojoties ar ierakstu pārdošanu un
klausītāju/garāmgājēju sildīšanu, kā arī ierakstījusi vairākas dziesmas
kopā ar Stanfordu. Piektdien Flower Fairy atkal ir uz skatuves, lai
kratītos un dziedātu līdzi Dub FX, un pie reizes izpildītu pa vienai
divām solo dziesmām. Tiesa, par viņas eksistenci domas dalās. Vieni
saka, priekš kam viņa uz skatuves vispār ir vajadzīga, citi atkal saka,
ka tā balss ir neizturama, bet pozitīvie noraida jelkādu viņas
traucējumu priekšnesumam – tas esot tikai bonuss. Tomēr Stanfordam
"Flower Fairy" ir viennozīmīgi vajadzīga, gan kā pavadošais vokāls, gan
arī kā psiholoģisks atbalsts.
Dub FX ritmi, baslīnijas un efekti mainās atkarībā no dziesmas, stila
un pašsajūtas. Viņam nepietiek arī ar parastajām pedāļu rindām, tāpēc
pa rokai nolikts arī beat sampleris, lai priekšnesumu radītu vēl
trokšņaināku, cilpojošāku un murdošāku. Un, ja dubstepa vai drum and
bass ritmika, temps un skaļums ir kaifīgs jau pie noklusējuma funkcijas,
tad telpiskā triecienbasa līnija dod pa biksēm. Burtiski. Labais
apskaņojums sūcas cauri cilvēkiem pietiekoši; lai staras drebētu un, ja
esi vēl tuvāk, arī krūšukurvis.
Sākot ar populārajiem gabaliem, turpinot ar Flower Daisy mazo solo
atkāpi, nobeigumā ar kačājošu vismaz divdesmit piecu minūšu diseni līdz
atsaukšanai atpakaļ, kur, jau krietni noslīpētāks kā pirms diviem
gadiem, izskan popgabals "Ghost Busters". Kāds sauc "Atkārtot!", kāds
"Vīvantmo", kāds "Mīļāko!", bet sauc visi. Kā nekā, Dub FX nobliezis
gandrīz visu, ko var nobliezt. To the Force!
Prožektori "pidžina", Dub FX paceļ dūri un "I never made it" sāk
lobēt lielisku koncertu. "It's times like this i need to lose my
inhibitions/Raise my fist and forget about decisions..." Tālāk ar "mīlas
dziesmām" "Love Someone" un "Soothe Your Pain", tām pa vidu "Run". Pēc
tam dubstepa monstrs "Step on my Trip" un visbeidzot apreibinošais
lauzējs "Flow". Pēc pēdējās dziesmas seko augstāk pieminētā disene, kur,
vairs jau ne ritmiski dziedot, bet nereti burtiski izkliedzot tekstu,
Stanfords izspiež sulu no klausītājiem. Un no tās sulas ceļas baigais
troksnis, svilpšana un ūjināšana.
Dub FX ceļu vēl nesen ir gājis kāds padzīvojis klaidonis vārdā
"Seasick Steve" jeb Steven Gene Wold. Viņš, tāpat kā Stanfords, klejoja
un spēlēja, tikai blūzu. Tomēr jau pēdējo piecgadi ģitārists ir vēlams
dažādos vidēja lieluma roka festivālos. Dub FX noteikti ies tālāk, un,
pavisam drīz kā tāds virtuves kombains samals lielo festivālu publiku.
Šobrīd viņa jūlija un augusta koncertu kalendārs ir patukšs. Bet tas
pilnīgi noteikti varētu mainīties. Labas lietas apkārt nemētājas, un,
paredzams, drīz vien superfestivāli viens pēc otra mēģinās Stanfordu
novervēt. Tad jau viss atkarīgs no viņa filozofijas – piekritīs vai
nepiekritīs. Bet Latvijas publikai šobrīd vairs nav svarīgi, samalta un
samīcīta, tā, cerams, laimīgi tikusi mājās.
Foto (c) Vladislavs Punculs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru