Manā
pirmajā, pašapzinīgajā bērnības atmiņā es redzu, kā kaimiņu
meitene manā priekšā izrādoties nokrīt no sava trīsriteņa
“Spārīte”. Svarīgs nav fakts, kas notiek tālāk, interesanti
ir tas, ka, kamēr citiem kā pirmās atmiņas, iespējams, mēdz būt
kāds pieskāriens, dzirdes vai garšas asociācijas, tikmēr mans
prāts ir tiecies saglabāt tieši acīm redzamo ierakstu.
Pēc
būtības es tomēr esmu diezgan vizuāls. Lasot un iztēlojoties,
pamanot sīkas detaļas kino, tverot mirkļus fotogrāfijā, it
sevišķi analogajā (ar fotofilmu uzņemtajā). Pat klausoties
mūziku, neviļus pieķeru sevi piemērojam tai kādu vizuālu
sižetu, radot skaņu ainavas, bieži izmantoju lauka jeb vides
ierakstus, tādējādi piešķirot skaņai vizuāli iedomātu
ķermeni.
“Redzes
sajūta” ir nopietnāko, acīm tveramo “sprakšķu” kompilācija
pēdējā pusgada laikā, kur ietilpst gan parastu fotogrāfiju
sērija, gan instalāciju dokumentējumi, gan tehniskas un digitālas
manipulācijas (aizmirstiet par photoshop!), kurās es pētu attēlu
kā vēstījumu poligonu, grauda īpatnības vai radu attēla
perfekcijas nepilnības utt., lai pēc tam mēģinātu tos atkal
padarīt interesantus apskatei. Paralēli fotoizstādei apskatāms
arī video darbs, kas nepierasti pieiet absurda ideju skaidrošanai
filozofijā, un visu notikumu papildina citāti ar maniem redzes
uztverto vērojumu tekstuāliem piefiksējumiem no radošās
rakstīšanas twitter profila.
Tiekamies 20.oktobrī, Valmierā, plkst 18:00 uz Valmiermuižu, vināru, pičāriem un muzonu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru