Fotosērija: Auras destilācija. Teorija un prakse.

No 6. līdz 10.jūnijam Liepājā, Dzintaru ielā 21, notika Liepājas Universitātes Jauno mediju programmas I kursa studentu fotomoduļa izstāde “TeTā”. Tajā bija apskatāmi divpadsmit studentu darbi, tostarp arī mana fotosērija “Auras destilācija” (2012).

Filozofs un literāts Valters Benjamins (Walter Benjamin; 1892 – 1940) savā esejā “Mākslasdarbs tā tehniskās reproducējamības laikmetā” apgalvoja, ka māksla mūsdienās ir tik viegli un tik masveidā pavairojama, ka tā strauji zaudē savu īpašo burvību – vienreizīgumu jeb auru. Tie ir padarīti pieejami visiem un šajā procesā novājina kulta un “nespēja tuvināties” statusu.

Kā pieņēma un pamatoja Benjamins, fotogrāfijas vienreizīgums glabājas vien tajā atspiestā cilvēka sejā, no kuras pat pēc laika noilguma spēj starot indivīda enerģija. Tas ir faktors, kas turpina ”nostiprināties savos pēdējos ierakumos”. Jo “tieši aura rada šo fotogrāfiju grūtsirdīgo un ne ar ko nesalīdzināmo skaistumu. Turpretī tur, kur cilvēks atkāpjas no fotogrāfijas, izstādīšanas vērtība gūst pārsvaru pār kulta vērtību.”

Esmu nolēmis atrast, manuprāt, sabiedrībā nozīmīgus, jaunus cilvēkus, kuri savas leģendas vēl veido un radīt unikālus uzņēmumus, lai, pārbaudītu, vai iespējams sajust šo “nespēju tuvināties” un turpināt attēla kā kulta un ikonas ceļu. Necenšoties un nepiespiežot pieminētos cilvēkus dokumentēt sevi vai atrasties darba vietās, bet mēģināt notvert tikai pašu “auras” ieskautus pārdomu brīžos.

Liels šo uzņēmumu trumpis ir digitāls gala formāts, līdz ar to, attēla ceļošana ir neierobežota. Tāpat pielietotās iegūšanas process, kas pats par sevi ir unikāls, pie reizes sasaucas un sublimējas ar fotogrāfijā attēlotās personas nozīmību kādā jomā. Foto sērijas “Auras destilācija” attēli sākotnēji ir analogie uzņēmumi, kuru negatīvi tiek transformēti digitāli (ne skenēti), pēc tam invertēti pozitīvos un automātiski normalizēti. Notikumu soļi līdzinās citam, pazīstamākam iegūšanas procesam – destilācijai.

Destilācijas laikā viela tiek iztvaicēta un vēlāk tās tvaiki atdzesēti un kondensēti. Līdzīgu tehniku esmu izvēlējies fotogrāfijām piemītošās auras paspilgtināšanai. Ejot cauri līdzīgiem apstrādes periodiem un izjaucot sākotnējās matērijas agregātstāvokli, tiek meklēta augstākas un/vai īpašākas kvalitātes substance gan konceptuālākā, gan baudāmākā formā. Līdz ar to, pēdējās iegūšanas procesa stadijas jeb negatīva invertēšana (reālā agregātstāvokļa atgriešana) un automatizētā krāsu izlīdzināšana (nostādināšana) līdzinās attēla “atdzesēšanai” un fināla rezultātam – kondensātam. Citos vārdos – tīrākam un kvalitatīvākam galaproduktam. Šajā gadījumā portretam ar piešķirtu savādu pievienoto vērtību, lai arī pati fotogrāfija uzņemta parastā “pases portreta” formā.

Destilēšanas procesā kaut kas tiek atņemts, lai pie kā nonāktu. “Auras destilācijas” laikā es cenšos novērst mūsdienu perfekcionismu, kas, manuprāt, noslogo attēla kā neatkarīga objekta enerģiju. Matemātiski precīzās ekspozīcijas, tīras krāsas, cīņu pēc perfektiem gaismas apstākļiem, pikseļu skaita un fotogrāfijas bezgraudainības. Šo “destilāciju” laikā, tāpat kā pasakā “Karaļa jaunais tērps”, uzņēmums tiek izģērbts un ietērpts neesošās drēbēs, lai pavērtos tā īstā būtība – lai arī mazāk tvirta un vairāk krunkaina, tomēr daudz patiesāka un, iespējams, atmiņā noturīgāka.

“Auras destilācija” viennozīmīgi ir ilgtspējīgs projekts gan laika, gan kvantuma skalās. Teorētiski ir paredzēti vairāki citi “sabiedrībā nozīmīgi censoņi”, kuru sejas plānots notvert uz fotofilmiņas, lai, pēc laika, arī viņu “aura tiktu pastiprināta”.