Simfonisko instrumentu spēku Latvijā
pielietojuši daudzi mūziķi. Piemēram, vieni no spēcīgākajiem koncertiem
vēl aizvien ir 2004.gada "Līvu" un Liepājas Simfoniskā orķestra
uzstāšanās "Bildēs" un Ainara Mielava koncerts ar Rīgas kamermūziķiem.
Gadu vēlāk kā viens no retajiem laicīgajiem māksliniekiem, kas pabijuši
uz kino "Rīga" skatuves, ar stīgu kvartetu līdz galam nesapratās Goran
Gora. Protams, ir vēl arī citas līdzīgas kombinācijas, un tam, sākot
no 13. aprīļa, piepulcējies Gustavo, kurš, kopā ar četrpadsmit
instrumentālistiem un dziedātājām no basīgā un reizēm lecīgā hiphopa
nonācis līdz moderniem akadēmiska rakstura aranžējumiem.
saistītie raksti:
Amerikāņu mākslas roka blice "TV on the Radio" 11.aprīlī izdeva savu
jauno ierakstu "Nine Types of Light". BET, pāris dienas pirms tā "You
Tube" vietne piedāvāja noskatīties video albuma garumā, kur katrai no
"Tv on the Radio" dziesmām radīts vairāk vai mazāk māksliniecisks
klips. 1999.gadā "The Cinematic Orchestra" klajā laida pirmo ierakstu.
1994. gadā ārkārtīgi mierīgu koncertu paguva ierakstīt tā laika
zināmākā grupa "Nirvana". "The Roots" spēlē instrumentālo hiphopu kopš
1987.gada.
Ja saliekam kopā pieminēto video instalāciju, "The Cinematic
Orchestra" darba augļus, populāra, enerģiska muzikālā vārda
pārsteidzošo akustisko skaņu rīku vieglumu un instrumentālo
hiphopu/soul, sanāk kaut kas, ko skatītājiem un klausītājiem piedāvā
Gustavo ar projektu "Pilsētas Portāls". Neparasti, ka viņa koncertā
cilvēki sēž mīkstos krēslos, uz skatuves stāv akadēmiska rakstura
instrumenti, bet apkārt mirdzošā kino "Rīga" zāle rokoko un baroka
līnijās. Jo vienmēr taču notiek pretēji – nav mākslas, bet ir
"kačāšana".
Pat nezinot, kāds būs saturs, Gustava Buteļa komanda jau paspējusi
radīt patīkamu neziņu. Līdz priekšnesuma sākumam gandrīz nevienam nav ne
jausmas, cik daudz un, kā izrādās, ārkārtīgi profesionāli strādājis
Gustavo dziesmu aranžētājs, komponists Romāns Faļkenšteins, kurš
bagātīgi pārveidojis katru skaņdarbu.
PP
PP
Kas tad īsti ir "Pilsētas portāls"? Iespējams, ka tā ir Gustavo vēlme
sekot ierastam piemēram mūzikas industrijā un uzstāties ar
instrumentāli akadēmisko sastāvu kā daudzi citi. Pilnīgi noteikti
pierādījums, ka jebkurš zīmogs, uzspiests uz dziesmas vai mākslinieka,
var tikt noņemts, atstājot pēdas, bet pilnīgi mainot skanējumu un saturu
– viss atkarīgs no tevis paša un drosmes daudzuma. Iespējams, ka tas ir
eksperimentāls enkurs citu dziesmu aranžējumiem, jo, kā minējis pats
mākslinieks, šādi džeza/lounge/r'n'b/soul rakstura skaņdarbi varētu tikt
radīti vēl un vēl – ja klausītājam, protams, patīk. Un, kā izrādās –
rezultāts pozitīvs! Kopumā galvenais mūzikas industrijas uzdevums ir
paveikts – neiestigt klišejās un neatkārtot pašam sevi. Rādās, šāds ceļš
Gustavam pagaidām ir pareizais.
"Noderētu, zini, kā viltība sportā, vienkārši it kā, bet ļoti stilīgs
portāls.." Tā Gustavo rīmē priekšnesuma titulskaņdarbā. Kā durvis uz
pilsētu un reizē prom. No vairākiem skatu punktiem, gaismas, tumsas,
krāsas, zemes un debesīm. Savu "vietni" viņš ir papildinājis ar
zināmākiem un ne tik zināmiem, bet jauniem un ieinteresētiem mūziķiem,
ietērpjot tos pieklājīgās polo/avio formās. Ārkārtīgi sajūsmina pianista
Uģa Krišjāņa skanējums un aranžējumos atvēlētā loma. Tāpat arī
konkrētais un pārliecinošais kontrabass Ginta Garūta un elektriskā
ģitāra Mārcis Auziņš, talantīgā čelliste Māra Botmane un pārējās stīgu
kvarteta dalībnieces - Rasa Kumsāre, Austeja Juškaitīte un Guna
Jegorova. Piedalās arī perkusionists Matīss Akurāters, kurš regulāri
pārslēdzas no metronoma uz bundzinieka lomu. Vēl klarnetists Jānis
Tretjuks un Ernests Mediņš pie maigā vibrofona un arī pie perkusijām. Kā
"daiļdziedātājas" Gustavo palīdz Ieva Katkovska, Iluta Valtere – Grauda
un Kristīne Tkačuka. Pie miksēšanas, samplēšanas un minimālās bītošanas
kā vienmēr – profesionālais Gustavo draugs DJ Monsta, un, visbeidzot,
"Skaidras debesis I" izpildīt palīdz viens no mūsu laiku labākajiem
Latvijas vokāliem (diezgan īsi, bet tāpat – pārliecinoši) Ieva Kerēvica.
Neskatoties uz saspīlēto, pat pārāk matemātiski (uztverams kā mīnuss)
izprojektēto "Pilsētas Portālu", pārsteidz kopējā konteksta
pārliecinātība, apziņa, ka skanējums noteikti būs patīkams un baudāms,
pat sevišķi tiem, kuri Gustavo pieraduši dzirdēt pie "sabvūfera"
dunoņām. Daudziem, iespējams, gribas sagaidīt, kā Pilsētas Portāls
"ietresī" vai "iekačā", tomēr pirkstos kož tas, kurš neizlasa pirms
koncerta brīdinājumu - "programma ir mierīga, dejojama mūzika netiks
atskaņota". Tomēr arī tas ir gaumes jautājums – citiem tā varētu būt
garlaicīga, citiem nomierinoša.
Nu tu dod
Nu tu dod
Visdīvainākais "Portālā" šķiet pats Gustavo priekšgalā. Stils,
nemainīgs, tomēr nepārprotami redzams, ka tas Gustavs Bitelis, kas
izpildījās pirms kādiem astoņiem gadiem, ir izbeidzies. Koncertā viņš ir
pārsteidzoši pozitīvi pārlādēts, pieklājīgs un kokains, reizē
pārspīlēti moralizējošs. Liekas, ka Gustavo rēķinājies ar sajaukto
publikas "kiš-miš", bet vēl aizvien nezina, kā kustēties un kur ko
vicināt. Tomēr nav jau slikti, galvenais – tā ir mūzika. Kas to lai
zina, varbūt ir jāiziet cauri kaut kādām stadijām, lai saprastu, ka
dumpinieciskums mēdz palikt vienīgi konkrētās aprindās, varbūt vienkārši
jākļūst labākam – tas ir katra paša ziņā.
Tomēr, neskatoties uz instrumentālo sastāvu, pašu Gustavu un gaismām,
pieviļ skaņas telpiskais diapazons. Un tieši balkona līmenī, kur
melodijas nonāk trūcīgāk nekā parterā, bieži vien meiteņu vokāls un arī
pavadījums izklausās kā guļammaisā. Laikam līdz galam nav izdomāts
skandu novietojums, kas skaņu padod vien uz priekšu un sāniem, ne uz
augšu. Tāpat arī pāris vietās slikti un nesaprotami dzirdams
"daiļvokāla" izpildījums. Dikcijas trūkums vai skaņotājs, tagad to var
tikai minēt, tomēr nerēķināties ar nepilnu ceturto daļu auditorijas ir
diezgan nepieklājīgi.
Tieši tāpat kā "TV on the Radio", arī Gustavo savās video projekcijās
izmanto dažādu krāsošanu, parastu videoklipu montēšanu ar animācijām un
aplikācijām, melnbalto, miglaino un skaidro. Sākot no "Testamenta" "out
of focus" pilsētas gaismām sākumā, cauri cilpojošiem video kadriem,
komerciālo videoklipu, vienkārši šūpojošos pulksteni utt.. Ir pavisam
parastas lietas kā jau pierastie pilsētas gaismu ritma paātrinājumi
(kas, diemžēl, nav Rīga), kā arī ārkārtīgi jauks, ironisks virinātāju
klipiņš dziesmai "Ak, tu, dieniņ (klabināmā)".
Video kombinējas arī ar patīkamajām gaismām, kuras mainās ar dziesmas
raksturu, noskaņu un arī jau pieminēto video pavadījumu. Reizēm tās
mijas ar projekciju neesamību, līnijām izgaismojot ekrānu vai pilnīgā
tumsā, izlīdzoties ar pāris nogriežņiem vai diodēm skatuves dibenā. Šad
tad skanējums tiek papildināts, piemēram, dziesmā "Plus mīnus" izmantotā
Džeisona Čārlza Beka jeb Gonzales sampla ritmiku ar vieglu pulsāciju.
Kopā klausītājiem sanāk dzirdēt koncertu apmēram stundas jeb parasta
izmēra albuma garumā. Dzirdami šādi albumos iekļauti skaņdarbi:
"Testaments", "Ieprogrammēts", "Parasti Pārdomu Saraksti", "Pilsētas
Portāls", "Citu Variantu nav", "Ak tu dieniņ (klabināmā)", "Nu tu dod
97-10", "Lai paliek", "Daudz Laimes", "Skaidras debesis I", "Par citu
meiteni" un "Plus mīnus". Divpadsmit melodiju (plus pāris jaunu), kas
tomēr atstāj mazuma piegaršu. Koncerts, kuru nevar nosaukt par
koncertu, jo tas ir pārāk īss. Gustavo vēl atgriežas, lai atkārtotu
pāris jau nospēlētās dziesmas, bet tas jau vairs nav interesanti -
klausītāji var jau rušināties pa savām somām un ieslēgt mobilos
telefonus.
Foto autors Ingus Bajārs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru