Eņģelis: Cлава нaстоящим художникам Cоветской эстрады!

"Latgalīte" ir diezgan biežs manu celojumu galamērķis. Šobrīd esmu iecienījis "Rīgas Skaņuplašu fabrikas" ražotās piecdesmito gadu plates. Laika ierobežojumu (slinkuma jeb "indolences") dēļ pastāstīšu par diviem ierakstiem, ko tur esmu iegādājies par 50 santīmiem. Ja jums patīk, iesaku doties tur drīz, jo es tuvākajās dienās nopirkšu visas! Nav man kameras, nevarēju guvumus nobildēt, bet vispār tās izskatās līdzīgi šai, arī pēc krāsām. Tikai bez "CCCP" uzraksta, bet gan ar "Рижский завод". Vāciņš ar sūnu krāsas tautas jostiņu apkārt un Rīgas panorāmu. Skaisti un bezgala drošsirdīgi tautiski.

Šīs plates ir tipiskais piecdesmito gadu vinils, kurš izmērā bija desmit collas, bet tās sver pat vairāk kā mūsdienās izplatītās 12". (~30 cm) Tirgū ir pieejamas arī parastās padomju estrādes draņķības un, pilnīgi pretēji, arī mazformāta debešķīgie ieraksti no tiem pašiem piecdesmitajiem, kad "Rīgas skaņuplašu fabrika 1958tajā nepārtapa par "Līgo" un pēc tam sešdesmitajos par Vissavienības "Melodiju".
Pirmā ir ar Vladimira Ņečajeva piedalīšanos. Šis jaukais, pēc izskata mierīgais (par alkohola patēriņa apmēriem un piekautajām sievietēm neko nezinu) blondīnis, bija viens no pirmajiem, kurš padarīja populāras melanholiskās balādes piecdesmitajos un ne vien estrādēs un zālēs, bet slimnīcās, raktuvēs un nezin kur vēl. Ja jau partija lika.
Otrs ir ar patīkamo, bet vēlāk krietni Allai Pugačovai līdzīgo, izplūdušo Klaudiju Šuļženko. Iesaku pavērties uz šo džeza zvaigzni caur wikipēdijas acīm un uzzināt vairāk.

Lai būtu interesantāk - neliels muzikāls orgasms: