Jau galīgi biju aizmirsis, taču pašā 2009. gada izskaņā aizdevos uz Latvijas Mākslas akadēmijas ikgadējo mākslinieku/mākslas/tirgus parādi "Jarmarka". Pavisam līdz galam no tiem miļijoniem darbu, kas tur atradās, izkristalizējās, lai cik ironiski nebūtu (iepriekšējā gadsimta sākumā valdīja kungi) tikai dāmas:
Kristīne Kvitka - darbi ļoti labi ieturēti ekspresionisma, nedaudz fovisma un naivisma tradīcijās, taču tās smagnējās un ar bieziem triepieniem radītās gleznas, kas uzreiz paliek atmiņā, ir diezgan lielas pateicības vērtas un iegulst atmiņā. Tāpēc žetons.
Jekaterina Razina un Kristīne Luīze Avotiņa - abām rakstutīgas ļoti tiešas krāsu laukumu kombinācijas, kurās ēnas vai citas telpiskās detaļas aizstātas ar dažādu toņu fragmentiem. Visādā ziņā lielāks favorīts ir Jekaterina, jo viņā valdi ļoti neapstādināma mežonība, un, skatoties uz darbiem, nedaudz paliek pat bail. Avotiņai arī sanāk labi, bet dažreiz kaut kas, pēc manām domām, tur neštīmē.
Alise Mediņa - mana "jārmarkas" favorīte, kas izpaužas gan milzīgi milzīgā audeklā, zīmējot, iespējams, grobiņas vēja ģeneratorus ar debesīm kā pirms vētras Karolīnā, vai arī ar sīkām aplikācijām, tā likās un ļoti izteiktiem melnbaltiem darbiem. Izteikts talants un mana subjektīvā prīze.
Vēl pāris vārdu - Anna Laicāne, Irina Ošleja, Evija Kulmane, Agnese Stabiņa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru