Šīsnedēļas jaunās mani ieinteresējošās kustīgās bildītes.
1. "Love". Sekojot pagājušajā reizē nedaudz iztirzātajam stāstam par Semu Rokvelu filmā "Moon", parādās kārtējā kosmovientuļnieku filma. Stāsts par to, kā cilvēciņš, zaudējis sakarus ar citiem, nodibina sakarus ar sevi. Apgalvojuma apstrāde - mēs paši varam radit pasauli sevī.
2. Vienkārši ieinteresēja tā vide un aura, kas mita tajā brīdī, kad Ļevs Tolstojs sajuta vēlmi iegulties ozola kārbā. "The Last Station". Džeims Makavojs (Wanted, Atonement, un jā, nevar nepieminēt The Last King of Scotland) spēlē viņa mācekli Valentīnu Bulgakovu un sanāk diezgan labi (no pirmā acu uzmetiena)
Tālāk seko divas filmas, kuras varētu būt labas, taču viena:
- mani neinteresē. "Babies" (dokumentāls stāsts par bērnu augšanu gada laikā dažādās pasaules vietās
- jau sāk kļūt nedaudz banāli un vienveidīgi. Āfrikas labo/slikto varoņu vaii vispārīga tās stāsta iztirzāšana (Sjeraleone - The Blood Diamond, Uganda - The Last King of Scotland, Ruanda - Shake Hands with the Devil) Taču šis stāsts gan ir mērķēts kā pozitīvisma un patriotisma reizē paraugs Āfrikā. Stāsts par Nelsonu Mandelu. Dienvidāfrikas apvienošanu. "Invictus".
- "Leap Year" Sieviete dodas uz Īriju, lai bildinātu savu mužiku, taču attopas Velsā (Un filmu iesaku tikai tāpēc, ka puse darbības notiek tieši tur, tā es pat klāt neķertos)
- "Eichmann". Hitlera rokaspuiša Adolfa Eihmaņa pēdējā grēksūdze pirms nāvessoda Izraelā. Interesanti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru