To vienu es gan varu apgalvot, ka pie nopietna un liela projekta šajos laikos, šķiet, nav ticis neviens no mūsdienu lielās kliķes dzejniekiem.
Par Jāni Ziemeļnieku, Eduardu Veidenbaumu, Klāvu Elsbergu, Frici Bārdu, Aleksandru Čaku un Ojāru Vācieti (piedodiet, ja kādu esmu aizmirsis) pēdējos desmit gados jau ir radīti uzvedumi. Tiguls sadarbojās ar Imantu Ziedoni. Jā, kaut kas notika arī ar Peteru, bet šis dzejnieks man ne pārāk imponē.
Un kur tad jaunie? Varbūt to dzeja tiek iepīta kādās subunderground muzikālo projektu dziesmiņās vai arī izmantota, un ne jau tā labākā, kādās muzikāli balstītās izrādēs (pēc manām domām "Adata"), bet tas ir viss. Varbūt teiksiet, ka viņi vēl nav ieguvuši ikonas statusu. Pērkons savā laikā ir izmantojis Māri Melgalvu un jau pieminēto Elsbergu. Dziesmas ar Čaka un Vācieša un Ziedoņa utt. vārdiem ir pāri malām.
Lūk. kds tur vel statuss. Tā ir dzeja, kas strādā, nevis statuss
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru