Čikāga – Parīze – Rīga. LMA karnevāls '13.

Tīra februāra nakts ar mēnesi kā pēdējo zobu naksnīgajā rīklē pārklāja Latvijas Mākslas akadēmiju, lai tas kā vienīgais lukturis vestu cilvēkus uz pilsētā lielāko, slepeni neslepenāko sabiedrības izlaidības perēkli – Latvijas Mākslas akadēmijas 75. karnevālu.

Saistītie raksti:
LMA Karnevāls 2012 - Leļļu rūpnīca 

LMA Karnevāls 2011 - Vuelo Carneval

Iespējams, šis karnevāls ir viens no retajiem, kur mūzika tiešām ir bijusi pat uzbāzīgi perfekti pieskaņota attiecīgajai tēmai, ka atkal jāpārliecinās par Latvijas nepopmūzikas pamatīgo bagāžu. Bet cilvēki, iespējams, ir visskaistākie un iekārojamākie vismaz pēdējos piecos gados noteikti, nekaunīgos šķēlumus, zeķubikses, makiāžu, instrumentus un bikšturus acu priekšā zibinādami.

Džeza noteikumi teju vai piespieduši apmeklētājus ieturēt sevi respektablā, vienoti kautrā, elegantā tēlā, lai gan, protams, netrūka arī palaidušos mūķeņu, baltu cietumnieku, džeza ienaidnieku – padomju militāristu (ir arī tējas maisiņi, plejāde naivu meiteņu, pāris melnādainu izsūtāmo zēnu un kuklusklaniešu, bet mācītāja neviena). Siltus vārdus var teikt arī par organizatoriem, kad lieliski piestrādāts pie darbinieku, bārmeņu un ārā metēju kopējā šarma, kā arī paša karnevāla interfeisa –  ierīkota burvīga vakariņošanas bufete, Bastera Kītona un viņa biedru kinoteātris (kas tiešām izskatījās kā mājas kino) un dzīvā mūzika teju vai visur. Varbūt vienīgi pietrūka azartspēļu stūrītis, kur uzraut pokeru vai mest kauliņus uz izģērbšanos vai dolāriem.

Tomēr šogad nopietni pietrūka rokenrola. Nosvīdušu bigbendistu, fokstrota, skābes, noreibušu seju un netīru deju. No vienas puses tas nozīmē, ka 20. un 30. gadu atmosfēra izturēta, kad nav ļauts zaudēt savu pieklājīgo stāvokli sabiedrībā, tomēr neliedzot noskatīto pretējā dzimuma pārstāvi pamatīgi izmīcīt mājās. Pilnīgi nejaušs, bet precīzs pagājušā laikmeta sabiedrības spogulis.

Bet no otras puses – pasākumam, lai gan pulksten četros vēl pilnā sparā notiekošam, visu laiku trūka tā neprāta, ko citkārt gadījās redzēt LMA karnevālos – industriālo deju, seksīgu priekšnesumu un, pats galvenais, neapdomīgu rīcību, kas, protams, nenoved pie negatīvām sekām (bet nav izslēgts, ka pie sekām). Šīgada karnevāls – skaists, intīms un diezgan žirgts, tomēr šķita pagalam kvalitatīvs un pagalam sterils. Labā ziņa ir tāda, ja nu pietrūkst palaidnību, mēs tomēr nedzīvojam tajā gadsimtā.

(c)Arterritory.com

Vairāk foto šeit!