Sēžot Durbes baznīcā un klausoties, kā plūst Nila Framsa nebeidzamā klavieru stīga, iedomājos, ka tagad padevīgi varēs doties līdz Daugavai un paelpot melanholiju (nejau lēkt, trakie!). Vien pēc pāris minūtēm sevi pieķēru sapņojam par nereālo - festivāls "Zemlika" notiek Durbē. 200 km no Rīgas. Skuju tev Daugava.
Tomēr tas pierādīja vien to, ka māju sajūta ir izteiksmīgi izteikta. Katrā stūrītī tevi sagaida "kārtības sargs" (šis vārdu savienojums personīgais prieciņš) un vesels mučkulis rīdzenieku, kuri svilpodami atbraukuši no "lielpilsētas".
Lai gan visus tos, kuri teicās būt, es neredzēju. Pavisam vienkārši - darbs, work, работа. Piektdien, tas ir tajā dienā, kurā es biju pats, koncertus sniedza mani pašu ieinteresējošie mākslinieki, tos redzēt gribēja daudzi. Taču, lai pabeigtu darbu, kas parasti sanāk pēcpusdienā un atkultos nepilnas trīs stundas garo ceļojumu... Tas nozīmē, ka, tovakar Charlemagne Palestine un Filipam Glāsam līdzīgais Nils Frāms un Aidans Beikers ir jau garām. Un varbūt arī Jefre Cantu-Ledesma, tomēr skādīte par to gan laikam mazāka.
"Zemlika" bija festivāls nopietniem cilvēkiem. Mazzināmi, avantūriski un filozofiski mākslinieki un pilnīgi alternatīva vide, kurā nedejo un nespēlē mažoru. Izņemot vien "Iļģus", kurus zina visi un vēl paris tautas mākslinieku, kas liek kājām dejot. Citādāk - paliek vien Alexander Tucker no Britānijas, kurš nedaudz gļuko, bet pēcāk jau tomēr kļūst tīri foršs un akustiskāks kā vairākus gadus atpakaļ, un Barn Owl sarūpē paskaļu ģitāru soft-drone meditāciju, kas tomēr izvēršas nedaudz par garu. Tomēr - nekāda vaina, es tev zvēru!
Vakara izskaņā uz Durbes kulturas nama skatuves kāpa franču dīvainīši Aluk Todolo, kas gan nedaudz pārsteidza - viens čalis no trio izskatās pēc Kirka no "Metallica", spēlē viņi nedaudz dark disko vai disko metālu, un viena spuldzīte, kuru gaismotājs, kā mākslinieki paši izteicās, var iezibināt gaišāku, kad liekas - nu tik ies vaļā. Kopumā, lai arī izskatās pēc diezgan muļķīgas krievu roka atdarinātāju grupas, spēlēja gan labi. Vismaz man, no dark ambien nogurušam cilvēkam patika.
Vakara izskaņā uz Durbes kulturas nama skatuves kāpa franču dīvainīši Aluk Todolo, kas gan nedaudz pārsteidza - viens čalis no trio izskatās pēc Kirka no "Metallica", spēlē viņi nedaudz dark disko vai disko metālu, un viena spuldzīte, kuru gaismotājs, kā mākslinieki paši izteicās, var iezibināt gaišāku, kad liekas - nu tik ies vaļā. Kopumā, lai arī izskatās pēc diezgan muļķīgas krievu roka atdarinātāju grupas, spēlēja gan labi. Vismaz man, no dark ambien nogurušam cilvēkam patika.
Man liek dalīties ar objektīvu kritiku, bet es nevaru. Būtu pat nokaunējies, ja būtu ko sacijis. Vispār, vajadzētu dzīvot kā ķīniešiem - labie vārdi visupirms, pēc tam pelšana. "Zemlika" piektdiena iezīmējās kā vēl viens pārsteidzoši labs notikums šogad, tāpēc, ja gribat dzirdēt kaut vēl vienu mīnusu, tad jāautā vien kādam citam. Lai varbūt izceltu to, cik ļoti nepatika pārāk ātrais autobuss vai guļvietu trūkums pašā mazpilsētā. Vai arī vietējie tresītāji, kas mētāja savus trenniņkreklus pie Gosh Snobo kā Agris Semēvics spēlējot 100.debijā, tomēr arī tas bija pozitīvs kultūršoks. Kā man kādreiz teica Māris Olte - liepājnieki ir kā vikingi, bet sirdī jau labi cilvēki. Durbe, smejos, nav nemaz tik tālu! Bez "Zemlika" - ja nākamgad nebūs, es jums visiem parādīšu putniņu!
Foto: (c) Zemlika.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru