Kad bijām vēl mazi puikas, neaprakstāms sasniegums bija ieraudzīt "mežakaķi" un iekāpt septiņsimtniekā. Mežakaķi redzējis esmu un vēl aizvien atceros, kā visas iekšas savibrēja dzeltenā traktora bleķis, kad pie tā pielika roku. Teši tāpat sakutināja tos, kuri Holy Other koncertā, "Skaņu meža" rīkotās izstādes "Rezonance Rīga" atklāšanā, nogūlās pašā zāles galā uz paaugstinājuma. Ak, Hesus, cik tas bija lieliski!
Saistītais raksts:
Komentārs par Xiu Xiu koncertu Rīgā.
Britu alternatīvā grupa "Marillion" nesen izdeva albumu ar nosaukumu "Less is More". Esmu pilnīgi pārliecināts, ka to teikušas vēl vismaz tūkstoš simt astoņdesmit piecas blices, tomēr tas nav svarīgi. Galvenais, ka teiciens izcili darbojas, runājot par jaunatklāto Tabakas fabrikas zāli. Neapšaubāmi, fascinējošākais ir tas, cik maza, piemīlīga un, galvenais, pārsteidzoši akustiska telpa ir atradusies "Skaņu Meža" organizatoriem. Jau iepriekš jāatspēko, ka tā nav tā tā pati, kurā notika kaut viens šī gada festivāla koncerts. Holy Other tika nomitināti zālītē pa labi no galvenās ieejas, un,
iespējams, tas ir bijis viens no pēdējo gadu pārsteigumiem. It kā
nostūris, tomēr pārsteidz ar muskuļiem. Tāpēc izbeigt runas - es jau to telpu zinu!
Par pašiem "cālīšiem" Holy Other ir kauns ko piebilst. Hipnotizējoša, nedaudz traumējoša un pakļaujoša basa un melodramatiskā difūzija, ka notek asara. 14.oktobra koncerts ir iezīmējies ne vien kā viens no pašmāju labākajiem šogad, bet arī pēdējo divu (hm, varbut pat trīs) gadu laikā. Goda vārds! Līdzīgas sajūtas vien sajutu pusotru gadu atpakaļ, kad Miks Magone (SKYR) uz Ģertrudes Ielas teātri atvilināja kanādiešu skaņu meistaru Timu Hekeru (Tim Hecker). Šajos koncertos skaņa tevi iegūst līdz kaulu smadzenēm un nekavējoties, tomēr, pirms klīniskās nāves atļauj piezvanīt mātei un pateikt, ka šis nu gan ir velnišķīgi labs koncerts!
Neviens nevienam nezvanīja, neviens nebija tuvu nekrologam, tomēr "Holīaders" patiešām pierādīja, ka "witch-house" saltais pieskāriens šobrīd pavelk daudz vairāk kā jebkas cits. Iespējams, tā ir ritma un blūza sintēze ar ķecerīgo, mistiski pavedinošo melanholiju, ka ierindo 14.oktobra zvaigzni divos secinājumos - nost ar triphopu, lai dzīvo "witch-house" ar Salem un Andy Stott, un velns lai parauj seksu pie "Air", lai dzīvo "Holy Other"!
Tomēru tomēr, triphops ir lielisks, un "Air" bezgala seksīgi. Taču ir tik labi, ka pa retai reizei pašsaprotamām lietām rodas konkurence, kura pie viena uzbrūk ne tikai šīm kategorijām. Piemēram, arī tik ārkārtīgi ātrā tempā nodrāztajai dubstep kultūrai vai vairs nepārsteidzošajiem pusavangardistiem "The Knife".
"Holy Other" drrrrrūmā melanholija, lai gan tumša kā dzilnas vēders, šā gada lietainajam un krusainajam rudenim piedod tādu kā ačgārnu, saulainu pievienoto vērtību. Un, pie reizes, ir atrasta arī fascinējoša un daudzsološa skaņu telpa, kur uzstāties alernatīviem, ritmmūziku un skaņu eksperimentus mīlošiem mūziķiem. Vien pieskrūvēt vienu mazu mazītiņu, grabošu bleķīti pie griestiem, un nākamajos koncertos krampis klēpī garantēts!
Foto (c) Francesca Corrias
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru