Latvis ienāk/nāk/ienācis dizainā

Ilzes Začestes radītā mudinājuma dēļ šodien aizkātoju līdz Lietišķās Mākslas un Dizaina muezeju (kā viņa man vakar atklāja, tur vēl bija kaut kādas nosaukuma modifikācijas, bet neuzskatu, ka tas maina pasaules griešanās virzienu, vai vectēvam vairs nepienāk pensija) Tātad tajā risinājās latviešu dizaina mākslinieku izstāde, pie nosaukuma vēl neesmu ticis, taču izskatījās gana interesanti.
Ļoti ieinteresēja fakts, ka visi artisti manāmi spieduši uz tautas elementiem, latvietisko skatījumu par dzīvi un pārsvarā tiem materiāliem, ko var atrast šajos garuma un platuma grādos. Visa izstāde pārlādēta ar dažādām sienas instalācijām, pārsvarā radot atmiņas par padomju laika "lieliskajiem" sienu gobelēniem. Taču dažas lietas ieinteresēja ironijas vai arī izpildījuma ziņā.

• Pati Ilze bija pieķērusies minimālistisku koka gaismekļu radīšanai. Viņas darbs man vairs nebija pārsteigums, jo pirms tam jau paspēju ar to saskrieties iekš vienas "TASTY" izstādes.
• Roberts Kesenfelds izstādījās ar interesanta paskata koka ēdampaliknīti/paplāti, kura reljefā iestrādātas šķīvja, krūzītes/glāzītes/cita dzeramtrauka, nazīša un dakšiņas formas. Neteikšu, ka pārsteidza, taču patika
• Jānis Straupe bija izzāģējis un izgrebis milzīgu priedes koka piltuvi un izklājis to ar vasku. Nez, kur es tādu varētu likt, taču smaržoja jau nu lieliski. Kā pie Almītes tantes laukos (viņai ir bites)
• Agnese Rimša-Peļņa (interesants otrais uzvārds, Šleseram patiktu) arī acīmredzot aizrāvusies ar gaismas un tumsas spēlēm un uztaisījusi stūrainu plakanu un robustu stikla lampu (-as), kurām, protams, var redzēt cauri. Ļoti interesanti un izteiksmīgi izskatās stikla struktūrā redzamie vadi. Ņammīgi.

Tā lūk. Vēl bija pāris lietas, taču visā visumā jau ne pārāk oriģinālas vai nepiesaistošas. Taču jā, darbiņš labs, kas padarīts. Dodieties jūs arī.