Biju uz to kino un noskatījos to "Avatāru".
Nu ziniet, efekti jau ir uz desmit zvaigznītēm, tāpat, cik viss ir sīki nostrādāts, cik preteklīgi ir visi zvēri un, protams, cik spēcīgs mūsdienās ir 3D.
Vēl pirms desmit gadiem ( un jāsaka - tikai) mēs vēl žurnālos "mana" un "laba" lasījām par to super brīnumu un mācījāmies, kā paši varam sačinīt dīvainas trīs dē brilles no kaut kādiem plastmasiņiem ar dažādām krāsiņām vai kaut kā tā.
Tad nu lūk, Kamerūns ir iegājis azartā, plūc visus oriģināllaurus un padara pasaules kino par moderni domājošu. Vēl pieci gadi, un parastās kustīgās bildītes filmēs vien tādi šīs mākslas mamuti kā martins skorsēze (iespējams) un abi kopolas. Bet redzēsim.
Pats "avatars" mani nebūt nesatrieca, taču nevaru noliegt, ka viss notika jau daudz augstākā pakāpē. klātbūtnes efekts bija manāms ļoti pārliecinoši, bet dažreiz viss izskatījās tik dzīvs, ka nevarēja atšķirt, vai tā ir vai tas ir 3D. tāpēc bija jānoņem brilles, lai justu atšķirību. Atšķirība bija - manāma. It sevišķi tas viss izpaudās tad, kad piemēram mežā vai pēc ugunsgrēka pa gaisu lidinājās dažnedažādi draņķi un kustoņi - tad telpa bija jūtama ļoooti labi.
Tikai, atļaušos atzīties, beigas gan bija debilas. Konkrēts saldais kino ar supervaroņu triumfu un veiksmes nezināmo formulu, kā vienmēr izdzīvot nodibināt gimeni un ļau nomirt vismaz 90% svarīgāko tēlu. Plus vēl daudzas pasaules kino vēsturē nodrāstas ainas, kadrējumi un scenārija struktūras.
Noteikti nekāroju noskatīties vēl kādu reizi. Tā jau knapi pēdējās divdesmit trīsdesmit minūtes izturēju - jau no sīrupa rokas lipa pie krēsla. Taču neiet arī nedrīkst.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru