sestdiena, 2010. gada 16. janvāris

Smaržvielas

Īstenībā savas dzīves laikā nekad ipaši neesmu lietojis jelkādus virakus. Vēl tagad man stāv uzdāvināta paciņa ar kaut kādiem, bet nav ne jausmas, kas tā par smaržu, jo man tie visi liekas pilnīgi vienādi.

Taču es savu usabu piesmaržinu savādāk (piesmaržinu, nevis piesmirdinu) un pārsvarā ar dabīgiem materiāliem:

  1. Pavisam vienkārša nopērkama lieta Emīlā Gustavā - šokolādes pupa
  2. Kāds kadiķa vai cita skujkoka zars. Lai nebūtu jāiet pakaļ uz mežu, iesaku istabā audzēt cipresi, no kuras tad to zariņu var nožuļīt, izkaltēt un sadedzināt. Tāda asa, bet salda smarža, oujē.
  3. Ar medu ir divi varianti - vai nu nopirkt vaska sveci, gas gan ir intensīvāka, taču izdeg diennakts laikā (protams, lai iegūtu aromātu, pietiek ar pāris stundām), VAI arī var mēģināt par to pašu cenu nopirkt vismaz A4 lieluma vaska šūnu plāksnīti un nolikt kādā siltā vietā (tikai siltā, jo tas taču ir vasks - izkusīs) dod patīkamu medus aromātu
  4. Un vēl ir arī tie trauciņā tvaicējamie "sīrupi", kas ļoti labi palīdz kaklam. Tā arī ir savā ziņā laba lieta

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru