"Riga Metro" augšāmcēlies

Astoņdesmito gadu beigās uzpeldēja runas par to, ka Rīgai vajadzētu kļūt par nopietnu pilsētu un “iegādāties” metro. Protams, mēs zinām, līdz kam tas viss nonāca vai, precīzāk, nenonāca, taču pāris entuziastu pagājušā gada ieskaņā nolēma šo ideju atjaunot. Tiesa, ne arhitektūrā, bet mūzikā. Savā ziņā jau tas pats vien sanāca – tehnoloģiskas novitātes, ritms, mehānika un ģeometrija.

Aptuveni šajā pašā laikā gadu atpakaļ kopā sanāca Valters Suķis, Elīna Dumpe, Antons Kekļa un Gusts Kaksis, kam vēlāk pievienojās Valters Sprūdžs. Kā viņi paši apgalvo, lai muzikāli viens otru pārliecinātu par drum'n'bass, roka, džeza, elektronikas un dubstep pārākumu, protams, ar muzikāliem argumentiem. Un tā lūk, jau gadu uz Latvijas skatuves atrodas savdabīgs Kosheen atvasinājums, kurš ir vairāk agresīvs un toņu pārpilnāks kā priekšgājēji.

Tādēļ 9. janvārī neko rātnu vai mierīgu nevarēja gaidīt. Goran Gora kā vakara rāmākais “Riga Metro” viena gada dzimšanas dienas viesis uz skatuves kāpa pirmais. Savu uzstāšanos viņš pats nosauca par kaverversiju vakaru, jo, kā jau pieradis, iepriekšējā albuma “Jetlag” dziesmas izpildīja pavisam citādākā skanējumā, kā arī sniedza nelielu ieskatu jaunā ieraksta skaņdarbos. Pie bungām nemainīgi sēdēja Edgars Runcis un basa līniju darināja jau pieminētais Sprūdžs. Piedevām šoreiz Goran Gora bija pieaicinājis arī divas piedziedātājas, kuras savu “ūūū” veica diezgan labi. Šad tad arī dažas citas frāzes, taču tas nebija galvenais. Pasākums tika iesildīts, nākošie Latvijas popa darboņi emocionāli, taču nedaudz ne tehniski jau bija gatavi doties uz skatuves.

“Tā Tā Tā” šīs nelielās apskaņošanas ķibeles sekoja līdzi visas uzstāšanās laikā. Visvairāk gan laikam cieta viens no šīs apvienības dibinātājiem, ģitārists un arī vokālists Reinis Briģis, kuram  vienā brīdī nācās nomainīt pat ģitāras vadu, lai tā skanētu tā, kā pienākas. Neskatoties uz to, ka tieši pie Arta Dvarionas izdziedātajām dziesmām ballīte sākās, Briģis pēc tam nelikās īpaši apmierināts. Kā nu ne – vēlme būt satriecošiem un nevainojamiem bija izjukusi. Taču “Tā Tā Tā” tomēr nepagura, un nospēlēja koncertu veco labo “R.A.P.” stilā, plus vēl ar nelielām funk odziņām. Neizpalika “Dinamīts”, kā arī “Ja tu esi tā”. Un vēlējumi “Riga Metro” dzimšanas dienā.

Nedaudz pēc pusnakts uz skatuves kāpa paši jubilāri. Sākumā pa vienam, sākot ar Gusta sintētiku, tad Sprūdža basu (kā vēlāk izrādījās – arī taustiņiem), Antona ritmiem un ķīmiju un visbeidzot ar Valtera elektriskajām stīgu svārstībām. Galu galā laiks pienāca arī Elīnai, kas pielika punktu uznācienam, ievadot vokāla līniju. Parasti, viegli un ne ar milzīgu blīkšķi. Tāpat kā šim kvintetam sākās kopēja muzikālā karjera. Kā jau pieminēts iepriekš, katrs no “Riga Metro” dalībniekiem vēlējas pierādīt savu patiesību no visiem sevi pārstāvošajiem stiliem, tāpēc no elektronikas koncerts pārmetās uz enerģisku d'n'b, kas vēlāk pārvērtās par nelielu acid jazz, sajaucoties ar Elīnas soul vokāla triepieniem. Tad dubsteps, pēc kura atkal viss sākās no jauna un mijās viens ar otru. Mikrofons pat paspēja iegūt īsti reivisku fonu, kuru noņemot, tas pats izslēdzās, tādēļ nācās ar to sadzīvot. Visā visumā, to pat varēja uzskatīt par efektu, kas piedeva tādu kā komplekta un koncentrētas nebeidzamas programmas veidolu. Pašu prieks - noteikti neviltots, arī lielākie hīti nospēlēti. “Heartbeats”, “Delete me”, “Lazy”.

Visu pasākumu noslēdza un  iekarsušos klausītājus vēl vairāk sakurināja pēdējie dzimšanas dienas viesi “The Mundane”, kuri sastāvā palikuši gandrīz nemainīgi. Puiši visus pārsteidza ne vien ar Goran Goras profilaksi, mainot savas popdziesmu skanējumu, piemēram, “Griežam nost”, “Krāsains miers”, “Kas tāds” u.c., bet arī ar lielo enerģisko izpildījumu kārtīgā indīroka vīzē un ar labu improvizācijas tehniku, jo puse koncerta sastāvēja tikai no tā. Taču šāds pavērsiens nevarētu būt nekas īpašs, jo “The Mundane” ir pazīstami ar saviem dalībniekiem, kas pārvalda vairākus instrumentus vienlaicīgi un viens otram var piedziedāt, kad vēlas un ko vēlas. Ja tomēr kāds bija gaidījis vecās slavas dziesmas jau diezgan novecojušā formā, tika sagaidīta vien vilšanās, taču tie, kuri negaidīja neko, saņēma milzīgu progresīvās rokmūzikas mūzikas skatuves devu, gan skaņas veidā, gan arī izmantojot izdevību un “pabreikojot” kopā ar pašu Gati Zaķi. Ļoti pārliecinoša, emocionāla un kaislīga uzstāšanās, kuru vēlāk turpināja īstens D'n'B kopā ar DJ Cliche.

Jācer vien, ka 2010. gadā Latvijas mūzikas skatuve kļūs vēl eklektiskāka un visaptverošāka, un šādas emocijas, kas valdīja Dirty Deal Cafe sestdienas vakarā, nebūs radītas tikai uzstāšanās dēļ, bet tiks ieliktas arī atskaņojamo mašīnu materiālos. Visi pieminētie ansambļi tomēr sastāv no mūziku pazīstošiem cilvēkiem, kas spēlēšanas ziņā izpildās spīdoši. Kā būs ar idejām un inovācijām, to redzēsim šajā gadā - “Riga Metro” otrajā.