Dzemdēšana

Te es esmu viss.
Izzīsts no kāda pirksta,
Tikai nezinu vēl, kurā mutē
Un no kurām siekalām.

Iepūta kas manī pirmo elpu,
Atrija kas gaidībās,
Manā pirmajā balsī kliedza,
Alveolām pildoties.

Kas mani ar mēli veidoja,
No kādas vielas, zemes vai koka,
Un no kādas mucas dziļas
Raudzēja brīvību garam un prātu.

Un nu es atkal esmu viss.
Pie ezera spoguļa stāvošs,
No matu galiņiem
Līdz kāju īkšķiem.

Tik minu vēl,
Vai tas var būt.
Un kāpēc tad gan ne?
Es sevi pats
No sava pirksta izzīdis.

22.novembris. 2009. Rīga