Cilvēku pūļi plūda uz tik viņiem zināmām vietam, lai nosvinētu šo dienu, kuru sauc par Pirmo Adventi. Es sevi aizvilku uz Mākslas Darbinieku namu, kurā uzstājās grupējuma "Tramplīni" taustiņsitēja un vokāliste Anete Kozlovska. Viņai moži palīdzēja, un, kā vēlāk izrādijās, izvilka stīgu kvartets REDO. Un Aigars pie perkusijām.
Nu ideja tam pasākumam bija skaista, saaicināt kopā cilvēkus uz pasākumu ar ielūgumiem, kurā kāds jauki un nomierinoši dzied par laimi un citām jaukām lietām, arī kā tas viss izskatījās, ar foršu flīģelīti, vecmodīgu galda lampiņu uz tā un citām skatuves mierīgajām gaismām. Taču nokliboja gan pārējā sajūta, gan diezgan, vai pat jābūt atklātam, pamatīgi nokliboja Anetes muzikālais sniegums. Pati pirmā dziesma tika izpildīta ļoti nekvalitatīvu, un tāpat arī vēlāk reizi pa reizei nācās vilties pareizajās tonalitātēs un izpildījumos.
Ja godīgi, neskatoties uz jauko domu, priekš šāda sirdi sildoša pasākuma, bija pārāk pavirši. Pirms katras dziesmas viņa kaut ko stāstīja par kaut kādām lietām, un varēja redzēt, ka Anete pat nebija kārtīgi sagatavojusies. Arī Aigars varēja perkusionēt labak. Un vienā dziesmā, dēļ viņas nepareizās tonalitātes paņemšanas, šķībi aizgāja arī REDO. Viņi gan visu izlaboja, bet tomēr - skumji.
Bet Mumiņš neraud, kā saka.
Gaidām sniegu :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru