un vakar satiku Gati. Viņš man uzbrēca par to, kā es varu tā pateikt, ka man vienalga, ka Latvijā krīze (to es teicu tikai tāpēc, ka es koncertos to nekladzinu, jo es dziedu nevis par Latviju, bet par to apaļo lodi un viss, kas uz tās virsū, bet viņš to daļu nedzirdēja) un vēl viņš teica, ka man kaut kas jādara, lai man būtu labi un, ka visiem jādara.
- pirmkārt, es jau daru, un, tāpēc, ka daru, man ir labi.
- otrkārt, viņam nav rūpju, jo, ja tu esi nodrošināts, nav problēmu izdzīvot. un kā tad zākāt tos, kuriem laimes meklēšana citviet ir spiesta lieta, jo, diemžēl šajā valstī viņš nevar neko panākt? Ka zelta meklēšana ir pēdēja un diezgan riskantā iespēja kā eksistēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru