Uz zemes malas
Cilvēks balts,
un klausās,
Kā visas upes kliedz.
Notek gar kājām
Un pārlīst tai pāri,
kā milža mati
noslīd uz pleciem.
No cilvēka baltajām
basajām kājām
Gaiss pietvīkst
Sarkanas smaržas.
Un viņš ieelpo
Un tev liekas,
Dzīvība tek
Sarkana dzīslās.
Ja tu elpo,
tad tu dzīvo,
ja tu asiņo,
tu noasiņo.
16.augusts. 2009. Rīga
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru