Laiks

Kā pamests pabērns izvarots,
Uz mana skausta sēž
Laiks, ko visi nosit,
Bet kurš mūs visus plēš.

Plēš uz visām četrām,
Pēdīgi sit līdz galam,
Izsūc no tevis dzīvību,
Zārkā triec krustu līdz spalam.

Un, ja nu tev nelāgi sanāk,
Neatstiept kājas pavisam,
Laiks nav tverams kā mauka
Uz siltam bordeļa cisām.

Negaidi, pats tevi noķers –
Tas katra adresi zin,
Kā ubags pakaļ slāj,
Uz papēžiem lempīgi min.

Un tusnī tad atkal uz kakla,
Ar nagiem stiepj krunkas sejā,
Velk uz visām četram,
Līdz pēdīgi novelk lejā.

20.oktobris. 2008. Rīga