Nejauši atcerējos, ka man pirms average 15 gadiem pagasta salavecis uzdāvināja zilu automašīnīti ar atveramām durvīm. Tobrīd manā mājā tas bija kā dimants pelnos. Taču prieki nebija ilgi, jo lielais brālis ņēmās to uzķūnēt/uztūnēt/uzšķūnēt ar lielākiem riteņiem. Nākošājā dienā auto bija nelietojams. BEt es īpaši nebēdāju. Nez, kāpēc..
Vēlāk man parādījās sarkanīgi rozā simtpiecdesmitnieks. Taupīju. vienīgi dubleķis nolūza.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru