Jeb šo varētu nosaukt par gada atskaiti studentiem un svētku aculieciniekiem - tieši pēc sesijas un decembra, kad dārgais, eksāmenus noliekošais (vai svētkus nosvinējušais) ir iznācis no izveidotās aliņas, izgulējis nemieru un gatavs atskatīties uz padarīto. Tradīcijas veidojas palēnām, arī engelisengelis.com muzikālie pērngada apskati - vispirms formāts ar savādām rekomendācijām bez attēliem, tad daudzums, tagad publicēšanas periods. Novēlu arī jums pabeigtu sesiju un skaistu mūziku brīvajām dienām. Take chill-pills. Īpaši izcelti latviešu mūzikas produkti – klāt pielikts “(LV)!”
saistītie raksti:
Air Texture Volume II
22 ambient un eksperimentālās mūzikas spēka vārdu sametušies kopā zem viena ieraksta, un dzimis albums, kas, piem., "Pop Ambient 2012/13" liek raudāt. Spēcīgas, niansētas tumšā laika melodijas no tādiem vārdiem kā Library Tapes Eluvium, Kyle Bobby Dunn, BvDub, Lawrence English utt.
Actress - R.I.P
Glitch House bez house - tā īsumā var nosaukt Actress (tas, kurš brits) jaunākā albuma stilu. Klikški un tirkšķi, bet nav tā gaidāmā bungu basa, ir tikai nojaušams ritms, un apziņa, cik maz vajag, lai saprastu - treknie bungu ritmi nav vajadzīgi. Protams, deju zāle ir cits gadījums, tomēr mājas lietošanā labāk lai Actress paliek šāds. Rāms, populārs, bet nepieradināms.
Alis - Hybrids in the Attic
Pēkšņi likās, ka muzikāli atkritu atpakaļ par divdesmit gadiem, kad valdīja tehno pops, tomēr, pretēji reakcijai, kas mani pārņemtu, klausoties gabalus no tā laika, Alis jeb Sabina Plamenova ir burvīga pieminētā stila + Massive Attack + kā to tagad sauc- etno futūrisma sajaucēja ar mūsdienu ritmu rakstiem. Aizraujoši (līdz kādam brīdim).
Alis-P - Attiecību Putra (LV)!
Rokenrols, roks, blūzroks - sauciet to, kā gribat, bet tas ir dzīvs! Gundars Rullis + Edgars Rubenis + Edgars Āboliņš šogad ir sarūpējuši visizsmalcinātāko un smeldzīgi enerģiskāko singlu kompilāciju, kas nekad nebūs topu augšgalā. Nu gandrīz visu visizsmalcinātāko, bet nekas vairs nemaina faktu - dzīvs, dzīvs, dzīvs.
Alt-J - An Awesome Wave
Līdzīgi kā pērn SBTRKT, tā arī šie jaunā angļu neatkarīgā viļņa pārstāvji (cits piemērs - Stateless, Clean Bandit) ieguvuši necerētu popularitāti ne tikai rietumos, bet arī Latvijā. Un ir arī par ko - melodija ir ķecerīga un pielīpoša, slīpēts ir pamatīgi, un cerības ir lielas.
Aluk Todolo - Occult Rock
Vēl joprojām esmu pārsteigts, ka metāla veterāni "Aluk Todolo" ir francūži, jo tas, kā pierasts dzirdēt šīs valsts muzikālo sniegumu, neiet kopā ar to, ko dzirdu šajā lieliskajā albumā. Un tas vairs nav metāls - tie ir šī stila kādreizējie pārstāvji, kas kausē mūsdienu aktuālos stilus ar savu identitāti. Krautroka atmošanos, Art roku, Progresīvo roku, postroku un noizu, un, iespējams, ieraksta ģenētiskās informācijas dažādība paņem to labāko no katra.
Andy Stott - Luxury Problems
Diskrēts chill experimental techno ar nelielu operetes pieskārienu ir tas, kas vajadzīgs normālam, modernam, telpisku skaņu un multivokālu mīlošam cilvēkam. Stotts turpina atsvešināto intimitāti, kas tik lieliski izturēta iepriekšējā "Passed Me By EP". Seksuāli.
Ariel Pink's Haunted Graffiti - Mature Themes
Ariels Pinks ir vēl labāks kā iepriekšējā platē un skan vēl vairak pēc amerikāņu astoņdesmito gadu skolu jaunatnes izglītošanas video celiņa. Lipīgu meldiņu ka ne saskaitīt un viss avangarda sintīpops Pinkam beidzot liekas tik tīrs un izlaizīts. Bet ir, un ir interesanti. Ar katru reizi vairāk.
Bat for Lashes - The Haunted Man
Natašai Kānai ar katru albumu pieaug savādā, noslēpumainā seksualitāte un intimitāte, un tā tādā pašā progresijā pieaug muzikālajā saturā. Vienmēr turpināšu atgādināt, ka viņa ir skaistā puse Megijas Reilijas balsij (To France 84). Un arī potenciālā puse.
Burial - Kindred EP /Truant Rough Sleeper
Lai ko arī Burial radītu, un lai cik tas līdzīgi skanētu, tomēr šajā mūzikā pastāv kāda distancēta, skumja un siltuma gaidoša mīlestība, kas izpaužas ambient house un noder visam un visur. Ja mūzikas pamatprincips ir radīt pastāvīgas vērtības cilvēcei - Burial tāds noteikti ir.
Death Grips - NO LOVE DEEP WEB / The Money store
Kopš pie apvāršņa parādījušies "Death Grips", es jūtos kā Barts tekstā - vienā vienīgā baudā un ekstāzē. Baudā, kad šis industriālais hiphops skan tik nekaunīgi melodiski un divos albumos pēc kārtas perfekti izslīpēti un ekstāzē, kad tas vienkārši sagrauj visas manas pirms tam iekodētās vērtību sistēmas. Death Grips ir akmenscieti, netīri, agresīvi, nosvīduši, vardarbīgi un tajā pašā laikā neticami kvalitatīvi dzejiski un man tas nenormāli patīk!
p.s. Beware of the penis.
Drcarlsonalbion - La Strega and the Cunningman in the Smoke
Dažreiz akustiskā ģitāra ir jānomaina ar elektrisko, lai skan tā pa nopietno. Bet tikai tad, kad spēlē to pašu bardu/songwriter/dziesminieku lietu, nevis blūzu vai roku. Drcarlsonalbion - ir burvīgs, nedaudz raganīgs meitenes un elektriskās ģitāras spēlētāja sakausējums, ko tomēr gribas saukt - acoustic.
Edward Sharpe & the Magnetic Zeros - Here
Ja ir kāda mūzika, ko es šobrīd gribētu redzēt dzīvajā no visas sirds, tad tie ir viņš un viņi. Tomēr apvītās leģendas, pat neredzot notiekošo dzīvē, caurvij katru šis indifolka apvienības melodiju, un iztēlē parādās ne viens lielisks aizgrābjošs festivāls. Mūzika vasarai, tiklab arī ekstra bieziem puloveriem istabas golfa ballē.
Efterklang - Piramida
Lai arī kritiķu ne īpaši mīlēts, un varu piekrist - ne spēcīgākais Efterklang albums (ar iepriekšējo Magic Chairs ne salīdzināt), tomēr grūti atteikties no klausīšanās. Dāņu pedantiska pievēršanās tam, ko viņi dara, pārliecina.
Egyptian Hip Hop - Good Don't Sleep
Varbūt šo mūziku var nosaukt par progresīvo popu, varbūt par mūsdienu psihodēliju, bet es gribētu vien koncentrēties ap ambientroku, jo melodijas, lai gan pietiekami krāšņas un "intelektuālas", tomēr skan rāmi, mierīgi, un fonā var skanēt uz riņķi vien. Bet radoši, tā skan un skanēs jaunā paaudze - gandrīz tieši tāpat kā vecā.
Food - Mercurial Balm
Mierīgs, vientulīgs un izsmalcināts eksperimentālais džezs tieši tev, tieši man, tieši kā visiem. Saaicināti teju visi mūsdienu Eiropas džeza un instrumentālās mūzikas korifeji, sākot ar Nilsu Peteru Molvaeru, beidzot ar Fennessz, Aienu Balamiju, Stroonen un Rune Grammophon leiblu. Jānoklausās visiem. Ikvienam.
Formalist Quartet - Bandits of Stature
Stīgu instrumentiem ir tā lieliskā spēja spēlēt uz nerviem visvairāk. Reizēm tas ir neciešami, bet reizēm pat pārāk ciešami. Klausoties "Bandits of Stature", dažbrīd var just, kā sirds lec pa muti laukā no šīs "jaunās vienkāršības" paraugdemonstrējumiem, bet dažbrīd - šis nu gan ir kur dzirdēts. Visā visumā - tie akordi ir biedējoši.
Holy Other - Held
Lai arī pirmā albuma puse skan tieši tāpat kā pirms gada dzirdētais un apjūsmotais "With U" EP, tomēr otrajā pusē sadzirdami pozitīvi pārmaiņu iedīgļi, jo ilgi šo tumšo, dramatisko, tomēr dvēseli tracinošo raganu house aktuālu noturēt neizdosies. Pārmaiņas ir vajadzīgas, pat pārmaiņām.
How To Dress Well - Total Loss
Pilnīgi nejauši biju sācis meistarot pats savu How to Dress Well projektu, kad iznāca šis albums, un tas man lika mainīt stratēģiju - kā neskanēt tik meditatīvi, tik maikldžeksoniski, tik askētiski un intīmi, bet reizē nepieklājīgi un teju vai vienīgi vokāli (ar stiprām, bet retām popa ritma partijām). Jā, nu ir šajā albumā kaut kas stiprs. ir. Vēl jo sevišķi, ja zināms, ka How To Dress Well 8.maijā būs Rīgā!
Hundred Waters - Hundred Waters
Lai arī puse ieraksta ir tā šitā, otra puse liekas kā skaistākā šī gada mūzika, un Hundred Waters, sajaucot Tune-Yards ekstravaganto pieeju un viduslaiku daudzbalsību, ir radījusi iedvesmu ne tikai manam topošajam muzikālajam projektam, bet arī palīdzējusi atstāt vairākas dramatiskas rētas ne tikai manā apziņā.
Get Well Soon - The Scarlet Beast O' Seven Heads
Pēc diezgan bēdīgā, iepriekšējā albuma snieguma, vāciešu apvienība atgriezusies ar kaut ko pavisam savādu - it kā pieradinātu, it kā nepieradinātu piecdesmito un sešdesmito filmu skaņu celiņu ar Beirut tautisku, romantisku pieskaņu un vien viņiem pašiem raksturīgu iesvīduša un noguruša vokāla un astoņdesmito lēnā elektropopritma apvienojumu. Jādzird arī Lesson bonusa albums. Viss iepriekš minētais + Pink Floyd un Žans Mišels Žārs!
Grand Salvo - Slay Me In My Sleep
Man liekas, ja renesanse būtu mūsdienās, tad softpops tajā skanētu šādi. Sākot ar askētisko albuma vāciņu, beidzot ar tīru, niansētu mazu etīžu popu, kurā ievijas arfas, tromboni un visādi citādi akadēmiski aristokrāti. Romantiski, un kā nu bez dzejas - visi dziesmu nosaukumi kā tādas haikas.
Grizzly Bear - Shields
Katru Grizzly Bear albumu es vienmēr uztveru ar skepsi pret šo grupu. Iespējams, dažu, man pazīstamu tās fanu dēļ, un, ikreiz, kad tie ko min par šo blici, man apjaucas dūša. Patiešām. Dažbrīd cilvēki savās ekstāzēs noplicina ļoti labu mūziku, un, kaut vai tā ir brīnišķīga, pēc satikšanās ar viņiem, to negribas klausīties (iespējams, kādam tā ir arī ar mani). Bet, tiklīdz izdzirdēju "Shields" pirmos gabalus, es atkal sapratu - Grizzly Bear noteikti ir tā apvienība, caur kuru mūzika runā tik spēcīgi, ka viņi atļauj tai brīvi plūst savā krāšņumā, un ārā katru reizi nāk kāds neparedzams, ekstāzi radošs piedzīvojums. Lai gan neticu perfektām lietām, šīs ir melodijas, kuras pēc gadiem nopelnīs marķējumu - 100% genius.
Godspeed You! Black Emperor - 'Allelujah! Don't blend! Ascend!
Pavīd retoriski un ne tik retoriski jautājumi, vai postrokam, tāpat kā visam citam, ir pienācis gals. Turpretī Godspeed, lai arī ne tīra postroka manta, tomēr dod cerību post kaut kam vēl elpot, sajūsmināt jaunu kombināciju meklētājus un vienkārši mīlēt labu alternatīvo.
Jack White - Blunderbuss
Nu nevar noliegt, ka pasaules pēdējā rokenrola cerība mīt jaunskungā, kas atdzīvināja vai iemūžināja tik daudz aizmirstu un tagad neaizmirstamu melodiju savos superziedu "Balto strīpu laikos". Bet nevar arī noliegt, ka "mīt vēl pagaidām".
Japandroids - Celebration Rock
Kamēr vēl pasaulē būs iespējams klausīties Japandroids, uz zemes netrūks ne siltas vasaras, ne sērfinga, ne pozitīva rīta, pēcpusdienas un vakara roka. Par spīti iepriekšējā albuma garlaicīgajai mērenībai, šoreiz amerikāņu spēka duets atkal ir zirgā un jāj, un jāj, un jāj.
Joey Bada$$ - Joey BADA$$-1999
Tāds retro hiphops no jauna, zaļa gurķa, kas nemēģina piesārņot visu ar bičez un šit, bet patiešām rod cerību runātajam vārdam vismaz pagrīdē. Ja vien nebūtu jūtama mūsdienu hiphopa intonācija (vilktās rīmes rīmējot, kas arvien vairāk nerīmējas: arī Shad un Kendrick Lamar), ne gailis pakaļ nedziedātu, ka tas ir 2013.gads.
Josephine Foster - Blood Rushing
Deviņdesmito gadu sākumā mājās parādījās kasete ar žēli gaudojošām latvju-jeņķu "māsām Ziemelēm". Šo ierakstu es nevēlos atcerēties, tomēr tas atausa atmiņā, dzirdot Džozefīnas Fosteres nestabilo, vibrējošo balsi, kas noteikti nogalinātu katru vakaru mājā pie meža, ziemā vai vasarā, mīlestībā vai naidā. Skaista ticība folkam ar nelielu Džoannas Ņūsomas manieres piesitienu.
KTL - V
Kad uzņemšu pats savu pirmo kosmosa sāgu, tās skaņu celiņā būs vien KTL astronomiskie pārbraucieni ar lēnām līganām skaņu vērpetēm, kuras neierobežo ne šķēršļi, ne ātrums, un vienīgās trīsas sagādā garām paslīdošie asteroīdi.
Liars - WIXIW
Meļi kā jau meļi, un neko no viņiem nevar saprast. Mistika ir samazinājusies, ritms palielinājies, netīrība zudusi, telpiskums nācis klāt. Tomēr šāds eksperimentāls pagrīdes pops man noteikti iet pie sirds vēl vismaz šogad.
Lilacs/Champagne - Lilacs & Champagne
Par spīti visiem interneta ieteikumiem, vēl aizvien turpinu domāt, kas šis ir par stilu, tomēr viens ir skaidrs - tā ir mūzika darbam, atpūtai, seksam un kino no Bad Boys līdz Kill Bill, kas skan no Burial līdz Cut Chemist. Burvīga eklektika.
Lonnie Holley - Just Before Music
Gada izskaņā viss salikās pa plauktiņiem, un pie manis tomēr nokļuva vispārsteidzošākais improv r'n'b un soula, un blūza, un spoken word ieraksts, kas, iespējams, ir arī gada labumu top trijniekā. Vidusmēra darbu darītājs, pusmūžu nodzīvojis kungs pēkšņi pieķeras klāt ērģelītēm un sāk flirtēt ar savām sajūtām, rīmēt maģiskā vokālā un pazudināt visus ciniķus un neticīgos - vajag vienu, parastu vīru, lai apgāztu vienu uzpūstu pasauli. +1 000 000
LV Beats (LV)!
Lai gan daudziem šajā ģeniālajā kompilācijā pieminētajiem māksliniekiem vairums darbu ir tāds vienmuļš mākonis, tomēr Dirty Deal Audio radošā komanda ir krietni, krietni pastrādājusi un savākusi tiešām nekaunīgi labas melodijas trakākām un ne tik trakām, pagrīdes un ne tik pagrīdes, bumsīgām un ne tik bumsīgām dejām. ir gan 181h, gan Oriole, gan Niklavz, gan Kodek, gan TV Maskava, gan latviešu multiplikācijas vēsture.
Mark Fell - Sentielle Objectif Actualité
Marks Fells ir lielisks matemātisko elektronikas kompozīciju veidošanā, un šis albums ir lielisks piemērs, ka radīt inteliģentu, matemātisku tehno lounge un tā, ka, publiski atskaņojot, tas skan arī kā progresīvs bungādiņu plēsējs. Lai arī dzīvē diezgan atsaldēts un bez emociju cilvēks, tomēr laptops viņa rokās atmaigst visnotaļ virtuozi.
Mika Vainio - Magnetite
Svaigākā plate no "Pan Sonic" sastāvdaļas ir perfekta. Elektronika plus vides skaņas, trinķšķi un plikšķi rod piepildījumu pat minimālismā un klusumā un neparedzamu, krāsainu un maigu daiļumu troksnī. Lielisks eksperimentāls albums no rūpnīcas, nav divu domu gan magnetu faniem, gan modulāro sintezatoru masētājiem, gan (iespējams) bibliotekāriem.
Minotaur Shock - Orchard
Folk electronic ir modē, un Minotaur Shock lieliski to pārvalda. Pievienojot vēl analogu instrumentu skaņas, tu vari dejot pie Orchard, vari strādāt, mīlēties vai gulēt, vari būt eksperimentāls, vari būt astoņdesmito popmīlis. Galvenais, ka mūzika var dzīvot tepat blakus, uz riņķi vien, uz riņķi vien, un vienmēr radīt pozitīvu noskaņu, ko Orchard arī nepārtraukti dara.
Mirroring - Foreign Body
Izdodot čābīgu solo albumu, Liza Harisa jeb Grouper tomēr saņēmās, sadevās rokās ar Tiny Vipers un kopā radīja projektu "Mirroring", kas par to lika aizmirst. Akustiskās dāmas ar kasešu miglainās izšķirtspējas fona melanholiju. Skumīgi un skaisti.
Mona De Bo - Pag Pag (LV)!
Kad uzzināju, ka Edgari škiras, jutu, ka Latvijas mūzikā (un ne tikai) kāds klusi, smagi nomirst. Bet, kad uzzināju, ka šķiršanās nav uz ilgu laiku, nolēmu turpināt cerēt uz atkal kādu neaizmirstamu ierakstu, ko Mona De Bo varētu pagādāt nākotnē. Cerība ir muļķa mierinājums, taču šī dēļ esmu gatavs būt par muļķi.
Mount Eerie - Clear Moon/Ocean Roar
Šķiet, tikai nepieturoties pie viena konkrēta stila, virziena, elka un ceļa, var radīt divus lieliskus albumus gadā, un Mount Eerie tas ir izdevies (lai arī pirms tam esmu bijis krietni skeptisks pret šo kundziņu). Viens rāmāks kā skaidra nakts, otrs, rupjš un skaists kā "Okeāna bangas", bet abi kopā - it kā viena lauciņa, bet tomēr dažādi skanējumi. Ļoti labi.
Nils Frahm - Screws
Nils Frāms ir ieguvis uzticību ne vien no tūkstošiem akadēmiski neakdēmiskas mūzikas cienītājiem, bet arī no manis, un šis, ultrarāmais, klusais, askētiskais klaviermūzikas albums, lai arī nekas unikāls, tomēr spēj noturēt pie skaļruņiem daudz ilgāk par daudziem citiem. Jutekliski, šarmanti un vientuļi.
Olan Mill - Home
Lai arī izdevniecība "Preservation" šogad izdeva pusduci jaunu ierakstu ar teju vienādiem vāciņiem (nu stilizēti jau nu ļoti un katru gad no jauna), tomēr tikai Milla ieraksts ir nonācis līdz šim punktam. Ambients tā vislabākajā izpausmē, ar akadēmiskiem vokāliem, instrumentu etīdēm un zem visa tā Īno rokrakstā sapludināts akvarelis. Nakts mūzika un skaņa dienai, kad jāsēž pie loga.
Ombre - Believe in Me
Viens no šī gada neparedzamākajiem un burvīgākajiem miera albumiem, kur netrūkst ne nedaudz nemiera, ne nedaudz akustikas (par spīti elektronikai), ne nedaudz retro, ne nedaudz vokāla tajā savādajā spāņu valodā (jo skan tik neierasti savādi).
Oren Ambarchi - Audience of One/ & Robin Fox - Connected/ Sagittarian Domain
Austrāļu eksperimentālista un ģitārista veseli (visi?) trīs no šī gada ģitārbungdarbiem, kurā romantisks ambients mijas ar romantisku noizu un romantisku "Swans" ritmu. Visticamāk, paliks atmiņā ar "Salt", tomēr kopskaņa tāpat tīkama - Ambarči šogad nav pievīlis, tikai patīkami iepriecinājis.
Oren Ambarchi / Keiji Haino / Jim O'Rourke - Imikuzushi
Un vēl, Ambarči ir arī savs lieliskais trijnieks, kas tāpat kā naži uz albuma vāciņa ir iecirsti kokā. Tikai diapazons mainās no saltiem asmens vilcieniem pa dēli līdz kapāšanai, ciršanai, košanai, skrāpēšanai un duršanai līdz spalam, spalam, spalam. Milzīgs, debešķīgs mutulis metāliska noiza.
Patrick Watson - Adventures in your own Backyard
Patrika Vatsona muzikālā pasaule vienmēr ir bijis piedzīvojums, kas nav pielīdzināms nevienam citam. Arī šis albums kā doktora Parnasa iedomu pasaule ir tumšs un burvīgs, un salds un ceļojošs.
Perfume Genius - Put Your Back N 2 It
Caur un caur rāma, daudzpusīga un ļoti sirsnīga mūzika, kuras skaņdarbus nevar atšķirt, jo tie skan tik līdzīgi, bet kurus visus var nosaukt par singliem, jo katram ni tiem ir savāda, maiga burvība, kas paņem savā varā. Perfume Genius tiešām domāts, lai ieelpotu šo mūziku tik viegli un pašsaprotami kā gaisu, tikai ar svaigu pēcgaršu.
Peter Broderick - http://www.itstartshear.com
Arī vecais draugs Broderiks ir pacenties ar vairākiem albumiem gadā, no kuriem viens ir filmai un skan diezgan vienveidīgi, otrs ir kāda tekstuāla apspēle dziļai nesaprastā romantikai un skan diezgan vienveidīgi, bet šis ar nosaukumu tur augšā skan patīkami ieturēti, akustiski, eksperimentāli akustiski, ne tik ieturēti, pozitīvi popsīgi un, nu, pēc Pītera Broderika.
Pierre Bastien - Machinations
Pjērs ir pilnīgs elektroinstrumentu gīgs un spēlē cilpu kompozīcijas, kas vairāk izklausās pēc karotīšu, trompetistu, gultas atsperu, gumijas raustītāju un vienstīgas ģitāru džeza orķestra. Ne mūžam nepateiksi, kas skan pēc kā un ko tu dzirdēsi nākamo. Ģeniāls piedzīvojums mūsdienu audio mākslas studentiem un skaņu ģenerēšanas fanātiem, bet pārējiem arī varētu interesēt.
Raime - Quarter Turns Over A Living Line
Raime ir mūzika militārajām filmām, jo zemās skaņas un fons, kas atgādina kara zalvju dunoņu un helikopterus tālumā, turpina radīt trauksmi visu, teju 40 minūšu garumā. Un ne jau kura katra filma, tā noteikti ir kāds izsmalcināts astoņdesmito gadu grāvējs par klusajiem džungļu bridējiem, kuriem ir arī jūtas (man tā šķiet). Spēcīgi un niansēti.
Ricardo Villalobos - Dependent and Happy
Es noteikti neesmu tas tips, kas regulāri klausītos šo minimal tehno un house electroniku, tomēr Villalobosa ieraksts šogad vienkārši neļauj un neļauj novērsties. Iespējams, tāpēc, ka neko daudz no šī stila neko neesmu gaidījis, iespējams, tāpēc, ka "Dependent and Happy" tik tiešām nav tikai klikšķi, ritmiņš un atsaldēts autotjūns.
Seams - Sleeper
Rāms, inteliģents deju minialbums, kas patiks gan Justice, gan Holy Other faniem. Nu labi, vismaz tiem, kam patīk Thom Yorke un Four Tet. Nu labi, tiem, kam vienkārši patīk pozitīva (ne enerģiska) kustēšanās pa ritma vilni jau no rīta.
Snow Palms - Intervals
Deivids Šepards ir Snow Palms un sniega rokām rokās āmuriņi un vālītes un zem āmuriņiem un vālītēm ir marimbas, ksilofoni, glokenšpieli, nedaudz klavieru un stīgu, bet, pats galvenais - rokās ir pasakaina burvība. Un ausīs - ausīs viss tas ielīst neremdināmi un mierīgi.
Sun Kil Moon - Among the Leaves
Milzīgais blāķis ļoti līdzīgu dziesmu, ko Marks Kozeleks savairojis pērnajā gadā iespējams nebūs ne viņa, ne šī gada labākais albums, tomēr rāmā, harmoniskā balss, dziedam par ceļojumiem uz Maskavu, Čikāgu, Helsinkiem, Bristoli, Kopenhāgenu, Londonu utt. utjp. ceļa jūtīs (un tās pēdējā gadā bijis daudz) gan skan tieši laikā vismaz manās aizvadītajās 356 dienās.
Swans - The Seer
Ko gan Sids Barets darītu, ja nebūtu miris un atsāktu spēlēt savu psihodēlisko folku kopā ar mūsdienu eksperimentālistiem un postpankiem. Sanāktu "The Seer". Tāds pieradinātāks Maiksl Gira, bet nu, vecums nenāk viens, un kā jau kārtīgam amerikānim, spiežas cauri americana. Tomēr visas tās spiešanas iznākums ir ārkārtīgi baudāma, augsti koncentrēta sula.
Sylvain Chauveau - Abstractions
Apkopojis vairākas savas tuvākās pēdējo desmit gadu dziesmas, eksperimentētājs turpina eksperimentēt un ir sajaucis šo dziesmu popūriju ar savām visas karjeras muzikālajām šķautnēm. Pārsvarā skumji, kā jau Chauveau.
Tame Impala - Lonerism
Lai gan šo nevar salīdzināt ar tām melodijām, kas bija 2010.gada "Innerspeaker", tomēr, tāpat kā The Arctic Monkeys, arī šie austrāliešu psihodēlijas indirokeru jaunieši nobriest, paceļ latiņu un slīpē prasmes. Patīkami vēl reizi un, cerams, ka ne pēdējo.
Taragana Pyjarama - Tipped Bowls
Rigtīgs modulārais sintezators ar elektriskajām bungām (un bez) viļņojas sīnusos, random trijstūros un retos rotaļīgos zāģzobos, tomēr tas neizklausās ne uz pusi tik tehniski, kā šeit norādīts. Īstenībā šis ir rotaļīgs, pieradināts elektronisks pavadījums vakaram draugu pulkā un pie plīts.
The Antlers - Undersea
Mazs, citādāks albums no Bruklinas darboņiem. Ar citādāks es domāju, ka tas vairs neskan tik vienādi, kā divi iepriekšējie, un tas ir galvenais. Rainis teicis pastāvēs, kas neapsēdīsies, bet The Antlers ir devušies uz citu sēdvietu - rāmu, zemūdens barjerrifu, kur snorkelingot un pētīt krāsaino zemūdens pasauli dzīvojam savu dzīvi. Pilnīga popmeditācija.
The Cinematic Orchestra - The Cinematic Orchestra presents In Motion #1
Maigs, rāms džezs rāmai, rāmai pasaulei. Lai gan tik maz palicis no iepriekšējā "The Cinematic Orchestra" inovatīvā gara, tomēr baudāmās, tīrās filmu celiņu svītas vēl aizvien ir turpina valdīt pār šīs mūzikas raksturu.
The Gaslamp Killer - Breakthrough
Elektroroks stostiķiem un visiem citiem pabērniem, vai arī tiem, kam patīk būt pabērniem un raustīties diezgan sintētiskā un graudainā visakautkā, kamēr gaisā jūtama uzkarsētas līmes smaka. Nu vispār nav tik traki, tikai košs garāžas eklektisms.
Tindersticks - The Something Rain
Šī apvienība vienkārši nemainās, un iemīlēšanās no pirmā acu uzmetiena aizmiglo acis pat visspēcīgākajai kritikai. Stjuarta Steplsa kūrētā apvienība jau gadiem ilgi piedod mūzikas pasaulei (vismaz Eiropā noteikti) savādu, šarmantu un sērīgu plīvuru ar, iespējams, visneaizstājamāko balsi. Piedodiet, The National - jūs vienmēr būsiet pēc tam un krietni. Tindersticks ir the sticks.
Ty Segall Band - Slaughterhouse / Twins
Cik vien skaists un garāžīgs roks var būt, tad tas šodien var būt tikai (pagaidām) no Taja Sīgala. Katram gabalam ir savs tērauda troksnis, savs akustikas trūkums tā, ka nav kur piesieties. Ja visiem blakus būtu kāda muzicējoša garāža vai pagrabs, tad dieva dēļ, lai tas ir šis.
uSSSy - Afhgan music house party
Nav vārdu, lai aprakstītu šo arābu ultra indi, kas pat nenāk no afgāņiem, bet no moskvičiem (!) Šādi skan 2012.gada alternatīvās mūzikas pārsteiguma skaņa - nedaudz vienveidīgi, bet tomēr kultūršoks un ausu šoks.
Vatican Shadow - Ornamented Walls
Netīrs chill dub ar spiedzieniem, salauztām bungām, distortion un Massive Attack saltā triphopa iezīmēm. Patīk un viss.
Vessel - Order Of Noise
Bristole ir jaunais elektronikas centrs, un Vessel ir jaunais "Actress". Lēns, inteliģents pieskāriens elektroniskajai mūzikai, rāms, detalizēts un graudains.
XXL - Dūde
Ļoti jauks, vecais labais eksperimentāls tumšais pops no vecā labā Larsen, no vecā labā Xiu Xiu un no veco labo krauta eksperimentu vācelītes. Visticamāk, pēc gada arī šis albums būs vecais labais aizmirstais, tomēr tagad skan patīkami, kņudoši un maķenīt nelīdzsvaroti. Japāņu neķītrajiem prātiem un valodas pratējiem patiks.
Zelienople - The World Is House On Fire
Visklusākais postroka piemērs, ko es šobrīd esmu dzirdējis, un tas pat nav postroks - tāds postroka ambients, ar rāmu tālu ģitāru pārklāšanos, smalkiem bungu pavedieniem un privātu, atbalsu pilnu vokālu. Rosina domāšanu un sapņus.
Patīkami singli no vārgiem albumiem (vai arī tāda šogad nav bijis):
22 ambient un eksperimentālās mūzikas spēka vārdu sametušies kopā zem viena ieraksta, un dzimis albums, kas, piem., "Pop Ambient 2012/13" liek raudāt. Spēcīgas, niansētas tumšā laika melodijas no tādiem vārdiem kā Library Tapes Eluvium, Kyle Bobby Dunn, BvDub, Lawrence English utt.
Actress - R.I.P
Glitch House bez house - tā īsumā var nosaukt Actress (tas, kurš brits) jaunākā albuma stilu. Klikški un tirkšķi, bet nav tā gaidāmā bungu basa, ir tikai nojaušams ritms, un apziņa, cik maz vajag, lai saprastu - treknie bungu ritmi nav vajadzīgi. Protams, deju zāle ir cits gadījums, tomēr mājas lietošanā labāk lai Actress paliek šāds. Rāms, populārs, bet nepieradināms.
Alis - Hybrids in the Attic
Pēkšņi likās, ka muzikāli atkritu atpakaļ par divdesmit gadiem, kad valdīja tehno pops, tomēr, pretēji reakcijai, kas mani pārņemtu, klausoties gabalus no tā laika, Alis jeb Sabina Plamenova ir burvīga pieminētā stila + Massive Attack + kā to tagad sauc- etno futūrisma sajaucēja ar mūsdienu ritmu rakstiem. Aizraujoši (līdz kādam brīdim).
Alis-P - Attiecību Putra (LV)!
Rokenrols, roks, blūzroks - sauciet to, kā gribat, bet tas ir dzīvs! Gundars Rullis + Edgars Rubenis + Edgars Āboliņš šogad ir sarūpējuši visizsmalcinātāko un smeldzīgi enerģiskāko singlu kompilāciju, kas nekad nebūs topu augšgalā. Nu gandrīz visu visizsmalcinātāko, bet nekas vairs nemaina faktu - dzīvs, dzīvs, dzīvs.
Alt-J - An Awesome Wave
Līdzīgi kā pērn SBTRKT, tā arī šie jaunā angļu neatkarīgā viļņa pārstāvji (cits piemērs - Stateless, Clean Bandit) ieguvuši necerētu popularitāti ne tikai rietumos, bet arī Latvijā. Un ir arī par ko - melodija ir ķecerīga un pielīpoša, slīpēts ir pamatīgi, un cerības ir lielas.
Aluk Todolo - Occult Rock
Vēl joprojām esmu pārsteigts, ka metāla veterāni "Aluk Todolo" ir francūži, jo tas, kā pierasts dzirdēt šīs valsts muzikālo sniegumu, neiet kopā ar to, ko dzirdu šajā lieliskajā albumā. Un tas vairs nav metāls - tie ir šī stila kādreizējie pārstāvji, kas kausē mūsdienu aktuālos stilus ar savu identitāti. Krautroka atmošanos, Art roku, Progresīvo roku, postroku un noizu, un, iespējams, ieraksta ģenētiskās informācijas dažādība paņem to labāko no katra.
Andy Stott - Luxury Problems
Diskrēts chill experimental techno ar nelielu operetes pieskārienu ir tas, kas vajadzīgs normālam, modernam, telpisku skaņu un multivokālu mīlošam cilvēkam. Stotts turpina atsvešināto intimitāti, kas tik lieliski izturēta iepriekšējā "Passed Me By EP". Seksuāli.
Ariel Pink's Haunted Graffiti - Mature Themes
Ariels Pinks ir vēl labāks kā iepriekšējā platē un skan vēl vairak pēc amerikāņu astoņdesmito gadu skolu jaunatnes izglītošanas video celiņa. Lipīgu meldiņu ka ne saskaitīt un viss avangarda sintīpops Pinkam beidzot liekas tik tīrs un izlaizīts. Bet ir, un ir interesanti. Ar katru reizi vairāk.
Bat for Lashes - The Haunted Man
Natašai Kānai ar katru albumu pieaug savādā, noslēpumainā seksualitāte un intimitāte, un tā tādā pašā progresijā pieaug muzikālajā saturā. Vienmēr turpināšu atgādināt, ka viņa ir skaistā puse Megijas Reilijas balsij (To France 84). Un arī potenciālā puse.
Burial - Kindred EP /Truant Rough Sleeper
Lai ko arī Burial radītu, un lai cik tas līdzīgi skanētu, tomēr šajā mūzikā pastāv kāda distancēta, skumja un siltuma gaidoša mīlestība, kas izpaužas ambient house un noder visam un visur. Ja mūzikas pamatprincips ir radīt pastāvīgas vērtības cilvēcei - Burial tāds noteikti ir.
Death Grips - NO LOVE DEEP WEB / The Money store
Kopš pie apvāršņa parādījušies "Death Grips", es jūtos kā Barts tekstā - vienā vienīgā baudā un ekstāzē. Baudā, kad šis industriālais hiphops skan tik nekaunīgi melodiski un divos albumos pēc kārtas perfekti izslīpēti un ekstāzē, kad tas vienkārši sagrauj visas manas pirms tam iekodētās vērtību sistēmas. Death Grips ir akmenscieti, netīri, agresīvi, nosvīduši, vardarbīgi un tajā pašā laikā neticami kvalitatīvi dzejiski un man tas nenormāli patīk!
p.s. Beware of the penis.
Drcarlsonalbion - La Strega and the Cunningman in the Smoke
Dažreiz akustiskā ģitāra ir jānomaina ar elektrisko, lai skan tā pa nopietno. Bet tikai tad, kad spēlē to pašu bardu/songwriter/dziesminieku lietu, nevis blūzu vai roku. Drcarlsonalbion - ir burvīgs, nedaudz raganīgs meitenes un elektriskās ģitāras spēlētāja sakausējums, ko tomēr gribas saukt - acoustic.
Edward Sharpe & the Magnetic Zeros - Here
Ja ir kāda mūzika, ko es šobrīd gribētu redzēt dzīvajā no visas sirds, tad tie ir viņš un viņi. Tomēr apvītās leģendas, pat neredzot notiekošo dzīvē, caurvij katru šis indifolka apvienības melodiju, un iztēlē parādās ne viens lielisks aizgrābjošs festivāls. Mūzika vasarai, tiklab arī ekstra bieziem puloveriem istabas golfa ballē.
Efterklang - Piramida
Lai arī kritiķu ne īpaši mīlēts, un varu piekrist - ne spēcīgākais Efterklang albums (ar iepriekšējo Magic Chairs ne salīdzināt), tomēr grūti atteikties no klausīšanās. Dāņu pedantiska pievēršanās tam, ko viņi dara, pārliecina.
Egyptian Hip Hop - Good Don't Sleep
Varbūt šo mūziku var nosaukt par progresīvo popu, varbūt par mūsdienu psihodēliju, bet es gribētu vien koncentrēties ap ambientroku, jo melodijas, lai gan pietiekami krāšņas un "intelektuālas", tomēr skan rāmi, mierīgi, un fonā var skanēt uz riņķi vien. Bet radoši, tā skan un skanēs jaunā paaudze - gandrīz tieši tāpat kā vecā.
Food - Mercurial Balm
Mierīgs, vientulīgs un izsmalcināts eksperimentālais džezs tieši tev, tieši man, tieši kā visiem. Saaicināti teju visi mūsdienu Eiropas džeza un instrumentālās mūzikas korifeji, sākot ar Nilsu Peteru Molvaeru, beidzot ar Fennessz, Aienu Balamiju, Stroonen un Rune Grammophon leiblu. Jānoklausās visiem. Ikvienam.
Formalist Quartet - Bandits of Stature
Stīgu instrumentiem ir tā lieliskā spēja spēlēt uz nerviem visvairāk. Reizēm tas ir neciešami, bet reizēm pat pārāk ciešami. Klausoties "Bandits of Stature", dažbrīd var just, kā sirds lec pa muti laukā no šīs "jaunās vienkāršības" paraugdemonstrējumiem, bet dažbrīd - šis nu gan ir kur dzirdēts. Visā visumā - tie akordi ir biedējoši.
Holy Other - Held
Lai arī pirmā albuma puse skan tieši tāpat kā pirms gada dzirdētais un apjūsmotais "With U" EP, tomēr otrajā pusē sadzirdami pozitīvi pārmaiņu iedīgļi, jo ilgi šo tumšo, dramatisko, tomēr dvēseli tracinošo raganu house aktuālu noturēt neizdosies. Pārmaiņas ir vajadzīgas, pat pārmaiņām.
How To Dress Well - Total Loss
Pilnīgi nejauši biju sācis meistarot pats savu How to Dress Well projektu, kad iznāca šis albums, un tas man lika mainīt stratēģiju - kā neskanēt tik meditatīvi, tik maikldžeksoniski, tik askētiski un intīmi, bet reizē nepieklājīgi un teju vai vienīgi vokāli (ar stiprām, bet retām popa ritma partijām). Jā, nu ir šajā albumā kaut kas stiprs. ir. Vēl jo sevišķi, ja zināms, ka How To Dress Well 8.maijā būs Rīgā!
Hundred Waters - Hundred Waters
Lai arī puse ieraksta ir tā šitā, otra puse liekas kā skaistākā šī gada mūzika, un Hundred Waters, sajaucot Tune-Yards ekstravaganto pieeju un viduslaiku daudzbalsību, ir radījusi iedvesmu ne tikai manam topošajam muzikālajam projektam, bet arī palīdzējusi atstāt vairākas dramatiskas rētas ne tikai manā apziņā.
Get Well Soon - The Scarlet Beast O' Seven Heads
Pēc diezgan bēdīgā, iepriekšējā albuma snieguma, vāciešu apvienība atgriezusies ar kaut ko pavisam savādu - it kā pieradinātu, it kā nepieradinātu piecdesmito un sešdesmito filmu skaņu celiņu ar Beirut tautisku, romantisku pieskaņu un vien viņiem pašiem raksturīgu iesvīduša un noguruša vokāla un astoņdesmito lēnā elektropopritma apvienojumu. Jādzird arī Lesson bonusa albums. Viss iepriekš minētais + Pink Floyd un Žans Mišels Žārs!
Grand Salvo - Slay Me In My Sleep
Man liekas, ja renesanse būtu mūsdienās, tad softpops tajā skanētu šādi. Sākot ar askētisko albuma vāciņu, beidzot ar tīru, niansētu mazu etīžu popu, kurā ievijas arfas, tromboni un visādi citādi akadēmiski aristokrāti. Romantiski, un kā nu bez dzejas - visi dziesmu nosaukumi kā tādas haikas.
Grizzly Bear - Shields
Katru Grizzly Bear albumu es vienmēr uztveru ar skepsi pret šo grupu. Iespējams, dažu, man pazīstamu tās fanu dēļ, un, ikreiz, kad tie ko min par šo blici, man apjaucas dūša. Patiešām. Dažbrīd cilvēki savās ekstāzēs noplicina ļoti labu mūziku, un, kaut vai tā ir brīnišķīga, pēc satikšanās ar viņiem, to negribas klausīties (iespējams, kādam tā ir arī ar mani). Bet, tiklīdz izdzirdēju "Shields" pirmos gabalus, es atkal sapratu - Grizzly Bear noteikti ir tā apvienība, caur kuru mūzika runā tik spēcīgi, ka viņi atļauj tai brīvi plūst savā krāšņumā, un ārā katru reizi nāk kāds neparedzams, ekstāzi radošs piedzīvojums. Lai gan neticu perfektām lietām, šīs ir melodijas, kuras pēc gadiem nopelnīs marķējumu - 100% genius.
Godspeed You! Black Emperor - 'Allelujah! Don't blend! Ascend!
Pavīd retoriski un ne tik retoriski jautājumi, vai postrokam, tāpat kā visam citam, ir pienācis gals. Turpretī Godspeed, lai arī ne tīra postroka manta, tomēr dod cerību post kaut kam vēl elpot, sajūsmināt jaunu kombināciju meklētājus un vienkārši mīlēt labu alternatīvo.
Jack White - Blunderbuss
Nu nevar noliegt, ka pasaules pēdējā rokenrola cerība mīt jaunskungā, kas atdzīvināja vai iemūžināja tik daudz aizmirstu un tagad neaizmirstamu melodiju savos superziedu "Balto strīpu laikos". Bet nevar arī noliegt, ka "mīt vēl pagaidām".
Japandroids - Celebration Rock
Kamēr vēl pasaulē būs iespējams klausīties Japandroids, uz zemes netrūks ne siltas vasaras, ne sērfinga, ne pozitīva rīta, pēcpusdienas un vakara roka. Par spīti iepriekšējā albuma garlaicīgajai mērenībai, šoreiz amerikāņu spēka duets atkal ir zirgā un jāj, un jāj, un jāj.
Joey Bada$$ - Joey BADA$$-1999
Tāds retro hiphops no jauna, zaļa gurķa, kas nemēģina piesārņot visu ar bičez un šit, bet patiešām rod cerību runātajam vārdam vismaz pagrīdē. Ja vien nebūtu jūtama mūsdienu hiphopa intonācija (vilktās rīmes rīmējot, kas arvien vairāk nerīmējas: arī Shad un Kendrick Lamar), ne gailis pakaļ nedziedātu, ka tas ir 2013.gads.
Josephine Foster - Blood Rushing
Deviņdesmito gadu sākumā mājās parādījās kasete ar žēli gaudojošām latvju-jeņķu "māsām Ziemelēm". Šo ierakstu es nevēlos atcerēties, tomēr tas atausa atmiņā, dzirdot Džozefīnas Fosteres nestabilo, vibrējošo balsi, kas noteikti nogalinātu katru vakaru mājā pie meža, ziemā vai vasarā, mīlestībā vai naidā. Skaista ticība folkam ar nelielu Džoannas Ņūsomas manieres piesitienu.
KTL - V
Kad uzņemšu pats savu pirmo kosmosa sāgu, tās skaņu celiņā būs vien KTL astronomiskie pārbraucieni ar lēnām līganām skaņu vērpetēm, kuras neierobežo ne šķēršļi, ne ātrums, un vienīgās trīsas sagādā garām paslīdošie asteroīdi.
Liars - WIXIW
Meļi kā jau meļi, un neko no viņiem nevar saprast. Mistika ir samazinājusies, ritms palielinājies, netīrība zudusi, telpiskums nācis klāt. Tomēr šāds eksperimentāls pagrīdes pops man noteikti iet pie sirds vēl vismaz šogad.
Lilacs/Champagne - Lilacs & Champagne
Par spīti visiem interneta ieteikumiem, vēl aizvien turpinu domāt, kas šis ir par stilu, tomēr viens ir skaidrs - tā ir mūzika darbam, atpūtai, seksam un kino no Bad Boys līdz Kill Bill, kas skan no Burial līdz Cut Chemist. Burvīga eklektika.
Lonnie Holley - Just Before Music
Gada izskaņā viss salikās pa plauktiņiem, un pie manis tomēr nokļuva vispārsteidzošākais improv r'n'b un soula, un blūza, un spoken word ieraksts, kas, iespējams, ir arī gada labumu top trijniekā. Vidusmēra darbu darītājs, pusmūžu nodzīvojis kungs pēkšņi pieķeras klāt ērģelītēm un sāk flirtēt ar savām sajūtām, rīmēt maģiskā vokālā un pazudināt visus ciniķus un neticīgos - vajag vienu, parastu vīru, lai apgāztu vienu uzpūstu pasauli. +1 000 000
LV Beats (LV)!
Lai gan daudziem šajā ģeniālajā kompilācijā pieminētajiem māksliniekiem vairums darbu ir tāds vienmuļš mākonis, tomēr Dirty Deal Audio radošā komanda ir krietni, krietni pastrādājusi un savākusi tiešām nekaunīgi labas melodijas trakākām un ne tik trakām, pagrīdes un ne tik pagrīdes, bumsīgām un ne tik bumsīgām dejām. ir gan 181h, gan Oriole, gan Niklavz, gan Kodek, gan TV Maskava, gan latviešu multiplikācijas vēsture.
Mark Fell - Sentielle Objectif Actualité
Marks Fells ir lielisks matemātisko elektronikas kompozīciju veidošanā, un šis albums ir lielisks piemērs, ka radīt inteliģentu, matemātisku tehno lounge un tā, ka, publiski atskaņojot, tas skan arī kā progresīvs bungādiņu plēsējs. Lai arī dzīvē diezgan atsaldēts un bez emociju cilvēks, tomēr laptops viņa rokās atmaigst visnotaļ virtuozi.
Mika Vainio - Magnetite
Svaigākā plate no "Pan Sonic" sastāvdaļas ir perfekta. Elektronika plus vides skaņas, trinķšķi un plikšķi rod piepildījumu pat minimālismā un klusumā un neparedzamu, krāsainu un maigu daiļumu troksnī. Lielisks eksperimentāls albums no rūpnīcas, nav divu domu gan magnetu faniem, gan modulāro sintezatoru masētājiem, gan (iespējams) bibliotekāriem.
Minotaur Shock - Orchard
Folk electronic ir modē, un Minotaur Shock lieliski to pārvalda. Pievienojot vēl analogu instrumentu skaņas, tu vari dejot pie Orchard, vari strādāt, mīlēties vai gulēt, vari būt eksperimentāls, vari būt astoņdesmito popmīlis. Galvenais, ka mūzika var dzīvot tepat blakus, uz riņķi vien, uz riņķi vien, un vienmēr radīt pozitīvu noskaņu, ko Orchard arī nepārtraukti dara.
Mirroring - Foreign Body
Izdodot čābīgu solo albumu, Liza Harisa jeb Grouper tomēr saņēmās, sadevās rokās ar Tiny Vipers un kopā radīja projektu "Mirroring", kas par to lika aizmirst. Akustiskās dāmas ar kasešu miglainās izšķirtspējas fona melanholiju. Skumīgi un skaisti.
Mona De Bo - Pag Pag (LV)!
Kad uzzināju, ka Edgari škiras, jutu, ka Latvijas mūzikā (un ne tikai) kāds klusi, smagi nomirst. Bet, kad uzzināju, ka šķiršanās nav uz ilgu laiku, nolēmu turpināt cerēt uz atkal kādu neaizmirstamu ierakstu, ko Mona De Bo varētu pagādāt nākotnē. Cerība ir muļķa mierinājums, taču šī dēļ esmu gatavs būt par muļķi.
Mount Eerie - Clear Moon/Ocean Roar
Šķiet, tikai nepieturoties pie viena konkrēta stila, virziena, elka un ceļa, var radīt divus lieliskus albumus gadā, un Mount Eerie tas ir izdevies (lai arī pirms tam esmu bijis krietni skeptisks pret šo kundziņu). Viens rāmāks kā skaidra nakts, otrs, rupjš un skaists kā "Okeāna bangas", bet abi kopā - it kā viena lauciņa, bet tomēr dažādi skanējumi. Ļoti labi.
Nils Frahm - Screws
Nils Frāms ir ieguvis uzticību ne vien no tūkstošiem akadēmiski neakdēmiskas mūzikas cienītājiem, bet arī no manis, un šis, ultrarāmais, klusais, askētiskais klaviermūzikas albums, lai arī nekas unikāls, tomēr spēj noturēt pie skaļruņiem daudz ilgāk par daudziem citiem. Jutekliski, šarmanti un vientuļi.
Olan Mill - Home
Lai arī izdevniecība "Preservation" šogad izdeva pusduci jaunu ierakstu ar teju vienādiem vāciņiem (nu stilizēti jau nu ļoti un katru gad no jauna), tomēr tikai Milla ieraksts ir nonācis līdz šim punktam. Ambients tā vislabākajā izpausmē, ar akadēmiskiem vokāliem, instrumentu etīdēm un zem visa tā Īno rokrakstā sapludināts akvarelis. Nakts mūzika un skaņa dienai, kad jāsēž pie loga.
Ombre - Believe in Me
Viens no šī gada neparedzamākajiem un burvīgākajiem miera albumiem, kur netrūkst ne nedaudz nemiera, ne nedaudz akustikas (par spīti elektronikai), ne nedaudz retro, ne nedaudz vokāla tajā savādajā spāņu valodā (jo skan tik neierasti savādi).
Oren Ambarchi - Audience of One/ & Robin Fox - Connected/ Sagittarian Domain
Austrāļu eksperimentālista un ģitārista veseli (visi?) trīs no šī gada ģitārbungdarbiem, kurā romantisks ambients mijas ar romantisku noizu un romantisku "Swans" ritmu. Visticamāk, paliks atmiņā ar "Salt", tomēr kopskaņa tāpat tīkama - Ambarči šogad nav pievīlis, tikai patīkami iepriecinājis.
Oren Ambarchi / Keiji Haino / Jim O'Rourke - Imikuzushi
Un vēl, Ambarči ir arī savs lieliskais trijnieks, kas tāpat kā naži uz albuma vāciņa ir iecirsti kokā. Tikai diapazons mainās no saltiem asmens vilcieniem pa dēli līdz kapāšanai, ciršanai, košanai, skrāpēšanai un duršanai līdz spalam, spalam, spalam. Milzīgs, debešķīgs mutulis metāliska noiza.
Patrick Watson - Adventures in your own Backyard
Patrika Vatsona muzikālā pasaule vienmēr ir bijis piedzīvojums, kas nav pielīdzināms nevienam citam. Arī šis albums kā doktora Parnasa iedomu pasaule ir tumšs un burvīgs, un salds un ceļojošs.
Perfume Genius - Put Your Back N 2 It
Caur un caur rāma, daudzpusīga un ļoti sirsnīga mūzika, kuras skaņdarbus nevar atšķirt, jo tie skan tik līdzīgi, bet kurus visus var nosaukt par singliem, jo katram ni tiem ir savāda, maiga burvība, kas paņem savā varā. Perfume Genius tiešām domāts, lai ieelpotu šo mūziku tik viegli un pašsaprotami kā gaisu, tikai ar svaigu pēcgaršu.
Peter Broderick - http://www.itstartshear.com
Arī vecais draugs Broderiks ir pacenties ar vairākiem albumiem gadā, no kuriem viens ir filmai un skan diezgan vienveidīgi, otrs ir kāda tekstuāla apspēle dziļai nesaprastā romantikai un skan diezgan vienveidīgi, bet šis ar nosaukumu tur augšā skan patīkami ieturēti, akustiski, eksperimentāli akustiski, ne tik ieturēti, pozitīvi popsīgi un, nu, pēc Pītera Broderika.
Pierre Bastien - Machinations
Pjērs ir pilnīgs elektroinstrumentu gīgs un spēlē cilpu kompozīcijas, kas vairāk izklausās pēc karotīšu, trompetistu, gultas atsperu, gumijas raustītāju un vienstīgas ģitāru džeza orķestra. Ne mūžam nepateiksi, kas skan pēc kā un ko tu dzirdēsi nākamo. Ģeniāls piedzīvojums mūsdienu audio mākslas studentiem un skaņu ģenerēšanas fanātiem, bet pārējiem arī varētu interesēt.
Raime - Quarter Turns Over A Living Line
Raime ir mūzika militārajām filmām, jo zemās skaņas un fons, kas atgādina kara zalvju dunoņu un helikopterus tālumā, turpina radīt trauksmi visu, teju 40 minūšu garumā. Un ne jau kura katra filma, tā noteikti ir kāds izsmalcināts astoņdesmito gadu grāvējs par klusajiem džungļu bridējiem, kuriem ir arī jūtas (man tā šķiet). Spēcīgi un niansēti.
Ricardo Villalobos - Dependent and Happy
Es noteikti neesmu tas tips, kas regulāri klausītos šo minimal tehno un house electroniku, tomēr Villalobosa ieraksts šogad vienkārši neļauj un neļauj novērsties. Iespējams, tāpēc, ka neko daudz no šī stila neko neesmu gaidījis, iespējams, tāpēc, ka "Dependent and Happy" tik tiešām nav tikai klikšķi, ritmiņš un atsaldēts autotjūns.
Seams - Sleeper
Rāms, inteliģents deju minialbums, kas patiks gan Justice, gan Holy Other faniem. Nu labi, vismaz tiem, kam patīk Thom Yorke un Four Tet. Nu labi, tiem, kam vienkārši patīk pozitīva (ne enerģiska) kustēšanās pa ritma vilni jau no rīta.
Snow Palms - Intervals
Deivids Šepards ir Snow Palms un sniega rokām rokās āmuriņi un vālītes un zem āmuriņiem un vālītēm ir marimbas, ksilofoni, glokenšpieli, nedaudz klavieru un stīgu, bet, pats galvenais - rokās ir pasakaina burvība. Un ausīs - ausīs viss tas ielīst neremdināmi un mierīgi.
Sun Kil Moon - Among the Leaves
Milzīgais blāķis ļoti līdzīgu dziesmu, ko Marks Kozeleks savairojis pērnajā gadā iespējams nebūs ne viņa, ne šī gada labākais albums, tomēr rāmā, harmoniskā balss, dziedam par ceļojumiem uz Maskavu, Čikāgu, Helsinkiem, Bristoli, Kopenhāgenu, Londonu utt. utjp. ceļa jūtīs (un tās pēdējā gadā bijis daudz) gan skan tieši laikā vismaz manās aizvadītajās 356 dienās.
Swans - The Seer
Ko gan Sids Barets darītu, ja nebūtu miris un atsāktu spēlēt savu psihodēlisko folku kopā ar mūsdienu eksperimentālistiem un postpankiem. Sanāktu "The Seer". Tāds pieradinātāks Maiksl Gira, bet nu, vecums nenāk viens, un kā jau kārtīgam amerikānim, spiežas cauri americana. Tomēr visas tās spiešanas iznākums ir ārkārtīgi baudāma, augsti koncentrēta sula.
Sylvain Chauveau - Abstractions
Apkopojis vairākas savas tuvākās pēdējo desmit gadu dziesmas, eksperimentētājs turpina eksperimentēt un ir sajaucis šo dziesmu popūriju ar savām visas karjeras muzikālajām šķautnēm. Pārsvarā skumji, kā jau Chauveau.
Tame Impala - Lonerism
Lai gan šo nevar salīdzināt ar tām melodijām, kas bija 2010.gada "Innerspeaker", tomēr, tāpat kā The Arctic Monkeys, arī šie austrāliešu psihodēlijas indirokeru jaunieši nobriest, paceļ latiņu un slīpē prasmes. Patīkami vēl reizi un, cerams, ka ne pēdējo.
Taragana Pyjarama - Tipped Bowls
Rigtīgs modulārais sintezators ar elektriskajām bungām (un bez) viļņojas sīnusos, random trijstūros un retos rotaļīgos zāģzobos, tomēr tas neizklausās ne uz pusi tik tehniski, kā šeit norādīts. Īstenībā šis ir rotaļīgs, pieradināts elektronisks pavadījums vakaram draugu pulkā un pie plīts.
The Antlers - Undersea
Mazs, citādāks albums no Bruklinas darboņiem. Ar citādāks es domāju, ka tas vairs neskan tik vienādi, kā divi iepriekšējie, un tas ir galvenais. Rainis teicis pastāvēs, kas neapsēdīsies, bet The Antlers ir devušies uz citu sēdvietu - rāmu, zemūdens barjerrifu, kur snorkelingot un pētīt krāsaino zemūdens pasauli dzīvojam savu dzīvi. Pilnīga popmeditācija.
The Cinematic Orchestra - The Cinematic Orchestra presents In Motion #1
Maigs, rāms džezs rāmai, rāmai pasaulei. Lai gan tik maz palicis no iepriekšējā "The Cinematic Orchestra" inovatīvā gara, tomēr baudāmās, tīrās filmu celiņu svītas vēl aizvien ir turpina valdīt pār šīs mūzikas raksturu.
The Gaslamp Killer - Breakthrough
Elektroroks stostiķiem un visiem citiem pabērniem, vai arī tiem, kam patīk būt pabērniem un raustīties diezgan sintētiskā un graudainā visakautkā, kamēr gaisā jūtama uzkarsētas līmes smaka. Nu vispār nav tik traki, tikai košs garāžas eklektisms.
Tindersticks - The Something Rain
Šī apvienība vienkārši nemainās, un iemīlēšanās no pirmā acu uzmetiena aizmiglo acis pat visspēcīgākajai kritikai. Stjuarta Steplsa kūrētā apvienība jau gadiem ilgi piedod mūzikas pasaulei (vismaz Eiropā noteikti) savādu, šarmantu un sērīgu plīvuru ar, iespējams, visneaizstājamāko balsi. Piedodiet, The National - jūs vienmēr būsiet pēc tam un krietni. Tindersticks ir the sticks.
Ty Segall Band - Slaughterhouse / Twins
Cik vien skaists un garāžīgs roks var būt, tad tas šodien var būt tikai (pagaidām) no Taja Sīgala. Katram gabalam ir savs tērauda troksnis, savs akustikas trūkums tā, ka nav kur piesieties. Ja visiem blakus būtu kāda muzicējoša garāža vai pagrabs, tad dieva dēļ, lai tas ir šis.
uSSSy - Afhgan music house party
Nav vārdu, lai aprakstītu šo arābu ultra indi, kas pat nenāk no afgāņiem, bet no moskvičiem (!) Šādi skan 2012.gada alternatīvās mūzikas pārsteiguma skaņa - nedaudz vienveidīgi, bet tomēr kultūršoks un ausu šoks.
Vatican Shadow - Ornamented Walls
Netīrs chill dub ar spiedzieniem, salauztām bungām, distortion un Massive Attack saltā triphopa iezīmēm. Patīk un viss.
Vessel - Order Of Noise
Bristole ir jaunais elektronikas centrs, un Vessel ir jaunais "Actress". Lēns, inteliģents pieskāriens elektroniskajai mūzikai, rāms, detalizēts un graudains.
XXL - Dūde
Ļoti jauks, vecais labais eksperimentāls tumšais pops no vecā labā Larsen, no vecā labā Xiu Xiu un no veco labo krauta eksperimentu vācelītes. Visticamāk, pēc gada arī šis albums būs vecais labais aizmirstais, tomēr tagad skan patīkami, kņudoši un maķenīt nelīdzsvaroti. Japāņu neķītrajiem prātiem un valodas pratējiem patiks.
Zelienople - The World Is House On Fire
Visklusākais postroka piemērs, ko es šobrīd esmu dzirdējis, un tas pat nav postroks - tāds postroka ambients, ar rāmu tālu ģitāru pārklāšanos, smalkiem bungu pavedieniem un privātu, atbalsu pilnu vokālu. Rosina domāšanu un sapņus.
Patīkami singli no vārgiem albumiem (vai arī tāda šogad nav bijis):
- Actress - Dissecting a Crowd / Easy Tiger
- Andrew Bird - Desperation Needs?
- Animal Collective - Today's Supernatural
- Calexico - Fortune Teller
- Chilly Gonzales - Rideaux Lunaire
- Daniel Rossen – Silent Song
- Diiv - How Long Have You Known
- Drvg Cvltvre - Monkey Man
- Emeralds - Search For Me in the Wasteland
- Flying Lotus - Putty Boy Strut
- Frog Pocket - Bholcán
- Gerry Read – Idiot
- Grimes – Genesis/Oblivion
- Groundislava - Olympia 2011
- GoGo Penguin - I Am That
- Gonjasufi - Feeding Birds
- Halls – Funeral
- Holly Herndon - Fade
- Ital - Deep Cut
- Ital Tek - Pixel Haze
- Janka Nabay - Ro Lungi
- Jessie Ware - Devotion
- Jimi Tenor & Kabu Kabu - Africa Kingdom
- John Talbot - Last Land
- Jozef Van Wissem and Jim Jarmusch - Apokatastasis (Restoration)
- Leonard Cohen - Anyhow
- Lightning Bolt - The Soft Spoken Spectre
- LV - Sebenza (feat. Okmalumkoolkat)
- Majical Cloudz - Turns Turns Turns
- Mark Eitzel - I Love You But You're Dead
- Matthewdavid - Locket (Chi flip)
- METZ - Wet Blanket
- Meursault - Dull Spark
- Moonface - Headed For The Door
- Nas - The Don
- NGUZUNGUZU - Smoke Alarm
- Old Man Gloom - Regain/Rejoin
- Pallbearer - An Offering Of Grief
- Passion Pit - Mirrored Sea
- Pete Swanson - Do You Like Students?
- Prince Rama - So Destroyed
- Purity Ring - Lofticries
- Robert Aiki Aubrey Lowe - M'Bondo (version)
- Sons of Noel and Adrian - The Yard
- Sharon Van Etten - Joke Or A Lie
- Shearwater - Pushing the River
- Shlohmo - Rained The Whole Time
- Shortcircles - Meatball In Space
- Sufjan Stevens - I'll Be Home For Christmas
- Sun Airway - Close
- Sun Araw - Treaty
- The Caretaker - In The Deep And Dark Hours Of The Night
- The Irrepressibles - Time Passing
- The Jon Spencer Blues Explosion - Black Mold
- The Maccabees - Pelican
- The Mountain Goats - Transcendental Youth
- The Shins - The Rifle's Spiral
- The Walkmen - Line By Line
- The XX - Sunset
- Tim Hecker & Daniel Lopatin - Vaccination No.2
- Twin Shadow - Five Seconds
- Wild Beasts - Two Dancers ii (Oneohtrix Point Never Remix)
- Wild Nothing - This Chain Won't Break
- Winterfylleth - A Thousand Winters
- Wymond Miles - Run like the hunted
- X-TG & Antony Hegarty - Janitor Of Lunacy
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru