NiMo – The World is your Oyster

Katrs džeza mākslinieks Latvijā ir vēlējies kļūt par zvaigzni. To pierāda neskaitāmie centieni veidot mūziķu kombinācijas pēc kombinācijām un kolektīvus pēc kolektīviem. Festivālā “Rīgas Ritmi” Show case” nolūkos iepludināti pašmāju mākslinieki, tostarp visiem zināmā vokālā grupa “Cosmos”, Viktors Ritovs, pat Uldis Stabulnieks un Gunārs Rozenbergs u.c, uzstājušās teju vai visas lielās zvaigznes. Tikmēr Niks Gothams (Nic Gotham), kurš šajā jau desmit gadus lielajā uzvedumā nepiedalās, izdod albumu pēc albuma.

Un divi augstas klases albumi Latvijā četru gadu laikā un džezā – tas tik tiešām ir daudz. Niks Gothams savu pēdējo lielo solo darbu ierakstīja kopā ar mūziķu apvienību “Abi Gali”, un tas notika 2006. gadā. Salīdzinot ar līdzīga skaita (kvintets/sekstets) it kā daudz skaļāko blici “Māra Briežkalna kvintets”, Gothams spēris veiklāku soli, jo Briežkalns ar savu bandu “Evergreen I” izdeva piecus gadus atpakaļ. Tomēr tāpat sastāvi tiek mainīti kā bikses, un varbūt pat labāk – no koncepta rodas cits koncepts. Un tik tikko klajā palaists viņa divarpus gadus jaunā! projekta NiMo debijas ieraksts “The World is Your Oyster”.

Iespējams, viss slēpjas pavisam citā mentalitātē, jo Niks nav nedz tīrs latvietis, nedz tīrs kanādietis (vairs jau ne) un arī ne brits. Taču arī šoreiz, tāpat kā pirms četriem gadiem, viņam pieder tikai daļa no iniciatīvas, otra puse ir Ulda Cīruļa jeb “Dj Monsta” īpašums. Tieši viņš atbild par skanējumu, kas classic jazz liek skanēt kā lounge un broaken beats.

Bet tikpat lielu darbu atkal ir paveikusi arī vairāku mūziķu komanda, tai skaitā pārsteidzoši pārliecinošais basists Toms Poišs (Silvesteri Orkesteri, City Jazz Big Band), kurš aizvietojis daudziem ārkārtīgi pazīstamo Andri Grunti. Vēl ierakstā piedalās tikpat daudzsološs Rūdolfs Macats un Madars Kalniņš (taustiņi) un Nasser Bouzida (trobeļi). Arī šoreiz albums formatēts zem DDB dizaina planšetes.

Runājot par skanējumu, uzreiz jāpiezīmē Gothama veiksmīgā saksofonu izvēle. Piemēram, tikko izlaistā Gijas Kančeli skaņdarbu variāciju albumā, ko ierakstījuši Xylem Trio, saksofona partijas spīdoši precīzi iespēlējis Oskars Petrauskis, tomēr sopranīno saksofons visu cauru gadu izklausīsies pēc Ziemassvētkiem. Taču Nika alts un baritons (it īpaši baritons!) lieliski iederas visās atmosfērās un vidēs, jo tas nav ne spalgs, ne uzmācīgs, ne kičīgs.

DJ Monstas sagatavotie sampli, kuros pavīd arī pa kādai ģeniāli pielietotai Rimska-Korsakova tēmai (Nikolai Rimsky-Korsakov; Capriccio) un Aleksandra Čaka ierunātajam dzejolim, ir tikpat kā nemanāmi, tomēr dzīvajā izpildījumā var redzēt, ka, ja skrečo, tad skrečo, un ja samplē, tad samplē. Tieši viņa sniegums pastāvīgi atsauc atmiņā tādus māksliniekus kā St.Germain vai “Brazilian Girls”, tomēr, kad gribas teikt, ka šeit viss vēl aizvien notiek kā kādus desmit gadus atpakaļ, kad lounge radīja, piemēram, Deivids Geinsfords (David Gainsford), tad pašās beigās nākas piebremzēt – Uldis Cīrulis iet pretējo ceļu no sava drauga un arīdzan kolēģa Gustavo un smagos un uzmācīgos ritmus nomaina uz vieglām, atpūtas brīžiem piestāvošām apakšām, procesā nepamirkšķinot ne aci. Tās ir pat negaidīti un profesionāli džeziskas, ne izteikti soulīgas kā kādā citā pašmāju lounge kompilācijā “Fashion Mood”. (2006)

Lai gan skanējums nav līdzīgs citām Latvijas džeza vai lounge harmonijām, to nevar nosaukt par nedzirdētu, ģeniālu vai pārsteidzošu. Gothams vēl aizvien pārstāv augstās raudzes smooth jazz spēlēšanas manieri Latvijā, kura lieliski piestāv nopietnas kvalitātes džeza klubiem, Rīgā, par nelaimi, tāds šobrīd ir tikai viens – Artelis. Viņa spēlēšanas stils jau pats par sevi ir koncentrēts un solīds, kā pretstats varētu būt Gints Pabērzs ar savu dzīvīgo, jauneklīgo, eksperimentējošo, taču tikpat pārliecinošo spēli. Tomēr, galu galā jāsaka, ka Gothama mīnus punkts (kas varbūt arī nemaz nav mīnuss, kas to lai sazina!) ir sevis paša spēlēšana un paredzamība. Mainot un piesaistot cita rakstura komandu ar Dj Monstu priekšgalā, ģenerējot pavisam cita stila mūziku, Nikam nav sanācis mainīties pašam. Lai gan daudzi viņa džeza politkorektumu ciena.

Vienpadsmit dziesmu laikā, cauri galvai izskrien ne tikai harmoniju zibšņi no jau pieminētajiem St. Germain (Les Dessins sur Trottoir), bet arī no pašmāju “Kubas” klikšķa (After all) un ritma saskaņas, “čut čut” “De Phazz” Afroamerikas (Weekend) un “Morcheeba” pavedināšanas (James Comes in) vai tā paša Ritova (James in Peril) elegances. Kopumā ņemot, šīs kompozīcijas patiešām veiksmīgi balansē starp jauneklīgumu un lecīgumu un pieradinātu, glancētu džezu, ieturot definitīvos “mature & smart”. “Nobriedis un inteliģents”. Vien laikam ar skaņdarbu “The Mongoose” apvienība nošāvusi greizi, jo diezgan neveiklie vokālie sampli un nez cik reižu dzirdētā, kaut kam līdzīgā melodija padara to patiesi plastisku un klišejisku, kas galīgi nepiestāv jau izsacītajai formulai “mature & smart”.

Skatoties uz visu pēdējo desmit gadu kontekstu, kuru laikā jebkāda džeza tendences Latvijā sākušas augt un attīstīties visos neiedomājamākajos veidos, jūsu priekšā ir vēl viena plate, kas aizpilda kādu, līdz šim tukšu esošu nišu. Varbūt tas bija sanācis nejauši, varbūt ar nolūku, bet DJ Monstas un Nika Gothama duets NiMo ir iecepis plātsmaizi pareizajā pannā.