Nakts bez saimnieka.

02:45

Viņš ir pieplacis pie darbiem, nespēj atmaigt. Bezmiega stundas reizinās ar nepadarītā kvantumiem. Istaba nerūk, istaba neizplešas. Logi kā nepiekalti pakavi laiž cauri auksto gaisu kā smiltis, un tas pārklāj rokas kā auksts ūdens.

Viņa ir tālāk par pasaules malu. Piecēlusies tumsā, lai redzētu gaismu. Nakts vidū viņa ir vienīgā mēnessērdzīgā, kas redz, vienīgā kas klausās, atbild un uzdod. Viņas nav, un, reizē, viņa ir visīstākā, kas vien var būt.

Viņš sadzird katru troksni, spuldžu pulsēšanu, datora sīkšanu un viņas elpošanu kaut kur tur, aiz visa. Viņš izslēdz gaismu, lai istabā būtu klusums; atguļas gultā, iesēžas šūpuļkrēslā, ieraksta teikumu dokumentā, uzvāra ūdeni un ļauj tējai palikt aukstai.

Viņai šonakt ir problēmas saprasties ar dušu un saprātu. Viņai, izrādās, ir plāni naktij, bet tie aizkavējas. Par stundu, par divām. Neviens vēl neapzinās, ka tad, kad viņa aizmigs, plāni aizkavēsies par četrām.

Viņš ir viens uz apjucis.

Viņa ir viena, un neviens nezina, kāda. Arī pati.

Viņš.

Viņa.

Viņa.

Viņš.

03:06

-ak

pasaki ko jauku

03:09

-Bāka saslējās pret vēju, un tā raupjā mugura viļņojās bākas staru glāstos.

03:11

-bākai riebjas saulainas dienas

03:12

-bākai saulainas dienas ir brīvdienas

03:12

-tāpēc arī riebjas

03:12

-varbūt tikai tur, kur dzīvo tu. :)

saulainās dienās viņa nepacietīgi gaida

viņai riebjas bezvējš un skaidras debesis

jo kuģi viņu nenovērtē

03:13

-spīd pa tukšo

03:14

-vienīgi makšķerniekiem un mīlētājiem kāpu krūmos

bet kam bākai tādi vajadzīgi...

kam vajadzīga roka, ja nav ko glāstīt

kam vajadzīga gaisma, ja viss jau redzams

migla ir viņas lieta

bangas ir viņas lieta

bet vispār bākai besī, ka viņai pa dienu pievērš uzmanību

kāpj ekskursijās, bildē ar tūristu bariem

viņa ir mierīga, kad ir neredzama

no distances

03:21

-varbūt viņa patiesībā bīstas no gaismas

03:22

-varbūt

bet varbūt viņai vienkārši pietrūkst bākas sarga

un tas arī viss

03:23

-nošņurkušā lietusmētelī

03:25

-varbūt, bet sargs nekad nav necils. Šis mētelis ir tikai un vienīgi darbam.

viņš vienmēr redz vistālāk, viņš vienmēr ir visaugstāk, viņš vienmēr lasa visbiežāk; viņš zina vairāk kā grāmatas spēj dot

-bet viņš ir vientuļš, un bāka prasa savu

03:27

-bāka prasa visu

tai skaitā vientulību

un lietusmēteļa pēdējo vīli

03:29

- sargam ir lietusmētelis bez vīlēm. tas tā – vismaz.

un bākai jāsaprot

ja viņa prasīs visu

būs mirklis, kad tā attapsies, ka kuģus vada tikai pozicionēšanas sistēmas

un viņas lampu izsitīs un pārdos pirmie puiši ciemā

un durvis būs vai nu vienmēr ciet vai atlauztas mētāsies vējā

caurvējā

ja bāka prasīs visu,

viņa nesaņems neko

izņemot aklumu

03:33

-bet bākai riebjas saulainas dienas

saulainās dienās viņa ir akla.

03:35

-ha, saulainās dienās viņa, tāpat kā mēs, tikai aizver aci.

Saule jebkurā acī nav nekas foršs.

Nakts izvelk stundas no bezsamaņas un nomaina pret minūtēm. Gaisma no mēness spīd kā cieši savilktā diafragmā, brāzmās paretam garām aizslīd asas un modras mākoņu haizivis.

Nakts nespēj norīt domas, nespēj ieplūst kā inde un likt mainīt ķermeņa nokrāsu, Nakts savā karstumā spēj vien sagūstīt elpu, izdzēst sirdspukstus un likt apziņai izžūt.

05:00

Viņa guļ.

Viņš guļ.

2012.gada 21.novembrī, Liepājā.