Informācija par Londonas indie-elektro blices
"We Have Band" koncertu Rīgā uzziedēja diezgan klusi. Tomēr jau pēc
laika varēja just, ka uz šo pasākumu 20.janvārī ieradīsies ja ne
vairākums, tad vismaz liels daudzums Rīgas sociāli aktīvākās jaunatnes.
Neņemot vērā, ka "WHB" nav nedz superzvaigznes "MGMT", nedz apvienība
ar neskaitāmiem spēcīgiem hitiem. Tikai pāris.
Ceturtdienas koncerts iesākās visnotaļ nekonkrēti. Pirmkārt,
izvēlēta telpa (D.Fab), kura gandrīz nemaz netiek pielietota šāda
rakstura notikumiem, otrkārt, ilgi nebija zināms, kurš būs iesildītājs
un vai būs, un treškārt, nezinātājam nemaz nebija tik viegli atrast
"D.Fab" mītni Slokas ielā. Vēl var piemetināt arī ceturtkārt – daudzi
par "We Have Band" nemaz tik daudz nebija dzirdējuši. Lai nu kā,
pasākumā ieradās vairāki simti jauniešu, kuriem beidzot bija iespēja
paskatīties uz koncerta vietu no iekšpuses.
Kā pirmie uz skatuves kāpa gandrīz pavisam noklusētie, Lietuvas
zināmākie sava stila pārstāvji, viesmākslinieki "Golden Parazyth".
Kaimiņu elektroniskie censoņas, kas spēlē "Twin Shadow", "Interpol" un
"Ladytron" muzikālo kombināciju. Viņu performances laikā cilvēki
sastājās, sačupojās un sastūmās ērtākajās vietās, un jāsaka, ka "Golden
Parazyth" savu funkciju - radīt atmosfēru - izpildīja godam. Tikai jau
šīs uzstāšanās laikā bija jūtams, ka kaut kas nav kārtībā ar skaņu.
Klausoties uzmanīgāk, arī pēcāk "We Have Band" uznācienā, neradās
šaubas, ka regulējums tomēr ir lielisks. Dzirdama katra nianse un,
izņemot mākslinieku skatuves apskaņošanas pašsaprotamās korekcijas,
jūtama labā sabalansētība.
Tikai vēlāk apdomājoties, radās secinājumi, ka "D.Fab" zāles dēļ
koncerts rada tādu kā spilvena efektu. Sajūtu, ka ērti nokrīti, bet nav
tā saviļņojošā sitiena. Šajā gadījumā – labi apstrādāta un baudāma
skaņa, kura tomēr, kā pierasts neatkarīgās elektronikas deju pasākumiem,
"nedod pa iekšām". Mirklī, kad "We Have Band" ieslēdza apgriezienus
koncerta beigās, publika dejoja automātikas un pozitīvā noskaņojuma pēc,
ne vairs tāpēc, ka bagātīgie bungu un basu ritmi turpinātu hipnotizēt.
Zāles kubiskā forma izrādījās kā nepiepildāms akvārijs, tādēļ vakars
spēja sniegt vien kādas divas trešdaļas no vēlamā rezultāta.
Koncerta sākumā Tomass, Dede un Derens izšāva pusi pulvera,
atskaņojot savu skaļāko deju gabalu "Divisive". Tomēr tas cilvēkiem lika
ārkārtīgi ātri un pamatīgi uzvilkties, lai nākošā, rāmā uzstāšanās
posma laikā, griba dejot tik ātri nenoplaktu. Tā kā "We Have Band" var
lepoties vien ar trīs izteikti spēcīgiem hitiem, un vairākām vienlīdzīga
stipruma/vārguma melodijām, pēc jau pieminētās "Divisive" sekoja jau
pieminētais atslābums. Taču arī koncerta vidusdaļa bija interesanta,
muzikāli krāsaina. Lai gan, skatoties vakara indi-elektroniķu
videoklipus, sirds dziļumos daudziem slēpās cerība, ka arī uz skatuves
būs kāda performance, angļi tomēr izvēlējas palikt konservatīvi.
Otrā uzstāšanās daļa, kas liekama kopā ar "We want more!" pēcsauciena
atgriešanos, sākās, kad publika atdzīvojās ar otru lielo "WHB" dziesmu
"Oh!". Pēc tās jaunais singls "Love What you Doing?", un nobeigumā arī
trešais supersingls "You came out". Izskaņā, kad mākslinieki jau bija
pametuši skatuvi, sajūtas bija tikpat nekonkrētas kā pirms koncerta.
Viss bija beidzies, "We Have Band" nospēlējuši visu, ko vien var
nospēlēt, bet publikā vēl valdīja apjukums. Vai tas bija viss? Jo,
acīmredzot, ļoti daudzi no apmeklētājiem bija gatavi vēl vismaz vienas
stundas raundam ar grupu, tomēr, par nelaimi, tās tiešām izrādījās
beigas.
Tie, kuriem patīk "Chrystal Castles", "Metronomy" vai
"Fischerspooner", laikam nekad neviltos "WHB" uznācienā. Un tas pat būtu
pilnīgi nepamatoti. Elektroniķiem tikai 2010. gadā iznāca, tiesa, ne
pārāk slavēts debijas albums, tomēr tie pāris deju grāvēji vien norāda
uz daudzsološu turpinājumu. Kad mēs viņu redzēsim nākošreiz, ar jauniem
ieročiem, ballīte būs līdz galam. Un, vēlams, akustiskākā vietā.
Foto: Ingus Bajārs
vārga recenzija.
AtbildētDzēst