svētdiena, 2010. gada 26. decembris

Ieraksti labākai dvēselei.10

Pēc lielā, garā un smagā darba cēliena pat brīnos, kāpēc vēl esmu dzīvs. tomēr mūzika nekur nav palikusi, tikai ne vairs tik regulāri. Vienu nedēļu izbraukāju Latviju, vienu nedēļu izpirku veikalu. Abas nedēļas kopā - hohoho pārpārēm. Astoņos pametu māju vienpadsmitos atpakaļ. Paldies dievam ir tāds RIMI līdz vienpadsmitiem, lai vismaz vakariņas var paēst.
Tomēr ārkārtīgi jauks noskaņojums, ka ir vismaz trīs jauki albumi, ar kuriem jūs iepazīstināt. Priecīgas ZIemassvētku paliekas un tulīt jau būs arī jaunais gads. Ieraksti labākai dvēselei.11 - nu jau nākošajā. Šoreiz - Get Well Soon, Supergrass un Eric Whitacre.


Get Well Soon - Rest Now Weary Head You Will Get Well Soon
City Slang
[2008]

Mirklī, kad vairākus gadus atpakaļ uzplauka Balkānu un Viduseiropas muzikālo meklējumu tendences, savu pirkstu tajā putrā nedaudz vajadzēja iebāzt arī vācietim VĀRDS UZVĀRDS un viņa blicei "Get Well Soon". Bet ar nelielu down-tempo grāciju un burvību. Šogad iznāca pēdējais viņu albums, kas nestāv līdzās šim aizpērnajam brīnumam un skaistumam. Pārsvarā atmosfērisks indipoproks un akustika, kas apvienoti ar nedaudzām serbu variācijām un citām mistērijām, kopā radot mūziku, kura pat nedaudz atsauc atmiņā detaļas no Angelo Badalamenti skaņu celiņa filmai "The City of Lost Children" - ksilofonēšanu, akordeonēšanu, drūmo minoru un citus Eiropas gala gruzītājus. Bet Eiropa te ir, pavisam noteikti, to var dzirdēt naturālajā skanējumā, kas vairāk velk uz grotesku balli ar Merlinu Mensonu Antony and the Johnsons biksēs un Spenseru Krūgu (Spencer Krug) vecumdienās.
Ja patīk Wolf Parade, Beirut vai Shearwater.

Supergrass - Road To Rouen
Parlophone
[2005]

Albums, kuram vajadzētu iznākt 1969. gadā. Tik ļoti tas līdzīgs kaut kam no Bītlu "Abbey Road", kaut kam no "Fleetwood Mac", kaut kam no "Jethro Tull" un kaut kam vēl. Tāds pamatīgs un lieliski nostrādāts ieraksts, (jo bijuši labi skolotāji) kurš apvieno pat nedaudz "ELO" un "Supertramp" ēras epopejas ar vēl pirms tam jau izjukušiem "The Beach Boys". Ļoti daudz krāsiņu, skaists akustiskais pavadījums, kas mijas ar sinfonijām, normālu moderno indi ar "The Troggs" vokālu Gaza Cūmbiza (Gaz Coombes) personā un britroku (un it visur) vai dažbrīd pat "Pink Floyd" ar savu "The Dark Side of the Moon". Ļoti jauks artindi, kuru vajadzētu novērtēt daudz vairāk nekā tas bijis līdz šim.
Ja patīk Turin Brakes, Aparāts vai Three Dog Night.

BYU Singers - Eric Whitacre.The Complete A Cappella Works, 1991-2001
Arsis Records
[2002]

Ja korim tiktu aizliegts dziedāt pa dienu, bet atļauts pa nakti un tumsā, neviens nespētu turēties pretī Ērika Vitakra monotonajām kora kompozīcijām. Kur viens akords pāriet otrā, pustoņi jauc citiem pustoņiem un pārsvarā dominē minors ar emocionāliem mažora uzplaiksnījumiem. Balsu saspēle, toņu atšķirība, ne gredzenveida kompozīcija. Tas nozīmē, ka pārsvarā sistēmas neatkārtojas. Īsts modernās koru kompozīcijas meistardarbs ar pāris paliekošām tradicionālām iezīmēm, ir arī daļas ar solo balsi. Vitakrs izmanto ne tikai lēnu nots vilkšanu, kopēju, plašu septakordu un nonakordu izdziedāšanu, bet arī ziņkārīgus klusuma mirkļus un pāris instrumentālus elementus. Patiešām viens no spēcīgākajiem un piesaistošākajiem koru mūzikas komponistiem šobrīd, ko tikpat piesaistoši precīzi izpilda Brigham Young University dziedātaji, tomēr ne tik labi kā Māris Sirmais ar VAK "Latvija". Tā lūk.
Ja patīk Pēteris Vasks vai Edward Elgar

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru