Jāsāk domāt, kur es biju un ko es darīju šos četrus mēnešus, jo tieši tik ilgs laiks pagājis kopš pēdējā rubrikas "ieraksti labākai dvēselei" ieraksta.
Skan nedaudz skarbi, bet kas tik pa šo laiku nav nomiris - Emija Vainhausa (kurš tad nezina Vainhausu) piebiedrojusies "club 27", Gils Skots Herons, pērn ierakstījis atvadu manifestu, arīdzan dodas uz labākām zemēm, Sajs Tvomblijs beidzis izpausties mākslā, Leonīds Grabovskis teātrī utt. Lai vai kā, turēsimies pie pozitīvas prakses. Un teikšu Jums, ka mākslā sāku/sākšu izpausties pats, un no septembra blogs "engelisengelis.com" translēs no Liepājas.
Neskatoties uz to, ka šad tad līst, šās vasaras piedzīvojumi, cilvēki, pārvērtības, transformācijas un teleportācijas ir kaut kas fantastisks un apbrīnojams.
Un, kamēr latvieši ieraksta Ziedoņa un Raiņa dzeju popa un, attiecīgi, experimentālās mūzikas lauciņā, esmu nosliecies radīt sev jaunu, saliedētāku myspace profilu. Vispār, noticis tik daudz, ka slinkums ko rakstīt (beidzot tas ir noticis!) Labāk meklējiet mani @mpirmsm vai tiekamies uz ielas, bāros, ballēs, mājās, kafejnīcās, pludmalēs, parkos, pilsētās un laukos.
Šoreiz - A Night in the Box un Flanger.
saistītie raksti:
A Night In The Box - The Hustle, The Prayer, The Thief
Afternoon Records
[2006]
Pirms Mumfords & Sons lika mošot pie bandžo, pirms "Fleet Foxes" izcēla sub-folku un "Band of Horses" nospodrināja americana, šie ķeneri no Mineapolisas spieda uz jūtām, miksējot folkroku, bluegrass un visu pārējo, kas šur tur izklausās pēc Džeka Vaita. Cik žēl, ka vēl pavisam nesen blice paziņoja par darbības pārtraukšanu un koncertu atcelšanu. Bet, ja kāds domā, ka visi mūsdienu tradicionālās jeņķu mūzikas ģeniji ir dievi, tad būs jūs jāsarūktina - pirms augšup nosauktās grupas metās festivālu plejlistēs, "A Night in the Box" no tautas romantiķiem izspieda sulu, tiesa, baigi roķīgā folka veidā. Un žēl, ka ne tik pamanāmi.
Ja patīk The Raconteurs, John Mellencamp vai Nine Below Zero.
Flanger - Spirituals
Nonplace
[2005]
Kad pirmo reizi izdzirdēju šos putekļaina, piepīpēta salona džezmeņus, uzreiz ienāca prātā - tā varētu skanēt tikai kaut kas no Vācijas. Un, kā gadījies, kā ne - Uwe Schmidt (aka Atom Heart) un Bernd Friedmann ir vācieši! Yay! Žēl vien, ka kopā nekas nav radīts jau trīs gadus, tomēr mākslinieki ir sadalījušies un dara paši savas, labas lietas un vien pa retam koncertē kopā. "Flanger" izklausās pēc "Who framed Rabbit Roger" un visa tā 30.gadu cigāru mutuļa un neona gaismām ar grūvīga bībopa vai ugunīga kontinentālā džeza piesitienu. Tikai ar nedaudz elektronikas un stingrākiem mugurkauliem. Ne kā Tils Breners.
Ja patīk Django Reinhardt, Beat Retro Scratch vai Paris Combo.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru